Inga Krekele jau nu 2003. goda struodoj bīdreibā „Daugavpils un Ilūkstes novadu partnerība „Kaimiņi””, pa itū laiku paleidzāts eistynuotīs daudzejim lobim dorbim. Inga sarunys nūslāgumā atzeist, ka deļ tuo ari itais dorbs jai pateik, ka var redzēt konkretus rezuļtatus: tu vari paleidzēt saīt kūpā lobim cylvākim i radeit vēļ koč kū vierteigu. Vysa golā – ite tu vari pīdzeivuot, kai pa eistam kaids eistynoj sovu sapynu!
Pyrmī Latvejā!
2021. goda beiguos Eiropys leimiņa programa LEADER nūsvinēja jau 30 godu jubileju. Taitod 1991. godā radeituo iniciativa, kas baļsteita sadarbeibā i vītejuos inicativuos, pīruodeja sovu dzeivuotspieju. Metode tyka aizsuokta, kab paraudzeitu jaunu i naatkareigu veidu, kai rast rysynuojumus lauku atteisteibys izaicynuojumim: vīnkuoršim vuordim runojūt – projektu konkursa rezuļtatā var tikt pi saleidzynūši nalelys naudys, kuru, pruoteigi izmontojūt i īsaistūt ari pošu spākus, var tikt pi globali moza, tok vītejai videi byutiska atspierīņa tuoļuokai darbeibai. Latvejā pyrmū reizi itei prakse pasaruodeja taišni Latgolā (Daugovpiļs, Bolvu i Rēzeknis pusē), kod vēļ nabejom i īsastuojuši Eiropys Savīneibā, – tūlaik Britu padūme daškeire nalelys naudenis, kab itaidu pīeju ite paraudzeitu.
Īsuokums beja gona lobs, kab tū vysu turpynuotu, i deļtuo 2003. goda 15. aprelī Uzjāmumu registrā tyka īraksteita bīdreiba (tūlaik vēļ) „Daugavpils rajona partnerība” (2009. godā pamaineja nūsaukumu iz asūšū). I kai reize Inga i juos tuo laika kolega Valdis Kudiņš beja tī cylvāki, kas nūdrūšynova īsuoktuos praksis piecteceibu. Tod nalelu naudeņu (2000 latu) zīdova „Unibanka”, tyka eistynuota jauna projektu kuorta, tod beja finansials atbolsts ari nu Niderlandis, leidz Latvejā jau beja daīmamys ari Eiropys naudys, i tod jau aktivisti nu vysys vaļsts brauce iz Daugovpili vērtīs i vuiceitīs, kai tys vyss dorams. Daugovpilī tyka sareikuota leluoka konfereņce ar golvonū viestejumu, ka tai ari var – na vysu vajag gaideit nu nazkaidu vaļsts strukturu. Var izdareit pošim, a na gaideit, kod kaids cyts izdareis.
Daugovpiļs i Ilyukstis nūvodu partnereibys padūmē ir ostoņpadsmit cylvāku. Daži itymā vysā īsaisteiti nu pošu pyrmsuokumu. Kai Inga atzeist – tys jau taids sirdsdorbs, nikaida atolguojuma par itīm pīnuokumim eisti nav. Vysus prakstiskūs dorbus padora treju cylvāku administraceja Ingys vadeibā. Pamatā juonūdrūsynoj vysa informacejis aprite, juopaleidz sakuortuot kūpejuos finaņšu atskaitis i kotrai mozajai iniciativai. Jau nu poša suokuma itys vyss process bolstās iz lelu sovstarpeju uzaticiešonu. Na veļti padūmē ir pa kaidam puorstuovam nu kotrys molys – tod ari vīgļuok ir sadzeit golus, ka rūnās kaidi vaicuojumi. Tik pādejā laikā pi īsnēgšonys izpald pa kaidam projektam, kur jau var cauri redzēt, ka tys ir tikai naudys dabuošonys deļ, a na rezultata deļ. Tū tod viertej i vītejī eksperti, i piec tam jau Lauku atbolsta dīnastā (LAD).
Kotrā pogostā ir pa kaidam kūpīnys koordinatoram – taitod Inga vysod var pa tīšū pīzvaneit i pavaicuot, kas pa kam. Prūtama līta, nu leluos birokratejis nikur niu navar aizbēgt, tok tī papeiru kolni ir vīgluok puorvarami, ka sūpluok ir ari personiskais kontakts i var pavaicuot ci paskaidruot vīnkuoršim vuordim golvonū byuteibu.
Sapynu pīdzeivuošona
Inga suok uzskaiteit pa kaidam konkretam pīvadumam, kur, ruodīs – suokumā piļneigi nu nikuo, a golā saguojs kaids skaists i vierteigs rezuļtats. Kalkunūs kaida kuņdze vys nasalyka mīrā, ka jai nu dzeivūkļa lūga preteimā ir radzama vacuos muižys staļļa sīna. Vīna poša sīna vairs tikai beja palykuse. Izdūmova i sataiseja vosorys kopeineicu „Augustplatz” (par gūdu kuodreizejam ituos vītys baronam Augustam Georgam Fridriham Etingenam). Ite izveiduota nalela captiveite i ļaudim teik pīduovuots pošim redzēt, kai tūp, i tod pošim paraudzeit rauga meiklis „skursteņkūkas” (itū nūsaukumu cikom naraudzeisim latgaliskuot) – itaida peirāgu cepšonys tradiceja asūt nūsavārta Čehejā.
Ingu prīcej, ka ļauds pa drupeitei izlem par atsagrīzšonu dzymtajā pusē. Taidu vēļ nav tik daudz, cik grybātūs, tok ir. Tai Piļskaļnis pogostā struodoj darbneica „Urtawood” – poši dora i aicynoj gostūs, stuosta i ruoda vysu procesu: nu kūka gabaleņa da rezuļtata. Inga atzeist, ka jai sātā nu jūs ir vīns galis grīzšonai paradzāts dieleits: „Tu dūmoj – es iz juo kū na viņ grīžu? Es jū vīnkuorši reizi pa reizei paglaudu!” Vēļ Inga īsoka maņ apsavērt dzivie.lv, kas Bebrenis pusē taisa breineigu kosmetiku, pīduovuojumu. „Obligati kū na viņ izduovynoj sovai sīvai!” pīkūdynoj Inga. Lielbornes muiža atsajaunoj, i tī ari vysim vārts nūbraukt i kaidys romantiskys pušdīnis īturēt i parku izbaudeit… Tai var turpynuot iļgi, tok vysus lobūs dorbus ite mes vīnkuorši navarēsim uzskaiteit.
Uzjiemieji nu taidu lauku teritoreju ari lobpruot sasadorboj sovā vydā – zyna, ka var lobuok uzaticēt paveiktuo dorba kvalitatei. Tai turisma jūmā gona aizjimtī kempings „Beibuks” i atpyutys vīta „Višķezers” sovus pologus mozgoj na Daugovpilī, a Ilyukstis pusē, kur ari vīns mozais uzjiemiejs ir sajiems LEADER programys atbolstu.
Partnereibys puorstuovi (i nu padūmis, i nu administracejis, i nu projektu eistynuotuoju) reizi pa reizei rauga ari poši kur na viņ nūbraukt i giut īdvesmu tuoļuokai darbeibai. Ir svareigi „turēt rūku iz puļsa” – just, kas cytur nūteik lobs i kas nu tuo vysa byutu vierteigs ari myusu pusē. Pīvadumam, mozuos ols dareitovys ir apgivušys Valmīrys apleicīni, a Latgolā tei vēļ ir moz izmontuota īspieja.
Ari poša partnereiba kai bīdreiba īsnādz sovus projektus – LAD konkursūs itam mierķam ir atseviška programa. Tai pādejā laikā Latgolys partnereibys ir kūpā eistynovušys taidu projektu kai kūpeiga pūsma izveide Latgolai lelajā Eiropys leimiņa turisma maršrutā „EiroVelo11” (nu Norvegejis zīmeļu da Grīkejis dīnavydu). Partnereiba organizej vysaiduokus seminarus mozajim uzjiemiejim par turismu i na tikai. Kūpā ar leitovīšim niu eistynoj projektu „Sēņu ceļš” – apkūpoj informaceji i receptus, kurymuos līk kluot sieņs, – ir kalendars, reikuoti ari povuoru paraugdemonstriejumi, niu gaidoma gruomota. Leitovīši itamā temā ir aizguojuši prīškā – pi jūs ir ari nūpītna sieņu puorstruodis ryupneica, kas leluokū daļu sovys produkcejis eksportej iz Franceju. Kūpā ar moldavim eistynuots projekts par bišu temu „Bites-medus-cilvēki”. Storp cytu, Latveja kai reize Moldavejai paleidz lobuok saprast LEADER programys sistemu i lobuok tū pīlītuot.
Vēļ ite pat Latvejā ir laiceigi īsuokts runuot i struoduot pi Sēlejis nūvoda pošapzinis ceļšonys i sovstarpejuos sadarbeibys veicynuošonys. Ite tagad tys vyss palics vaira aktuals saisteibā ar naseņ pījimtū Viesturiskūs zemu lykumu, tok sadarbeibā ar „Lauku partnerību „Sēlija””, kas dorbojās Jākubpiļs nūvodā, i Aizkrauklis rajona partnereibu tyka eistynuots projekts „Sēlijas salas – tematiskais lauku tūrisms mazajās lauku apdzīvotajās vietās kā ekonomiskās un sociālās izaugsmes veicinātājs Sēlijā”. Apkūpuotys septeņpadsmit vītys pa vysu Sēleju vīnuotā maršrutā. Niule ir ari izveiduota bīdreiba, kas pi ituos pusis kūpeigūs aktivitašu struodoj.
Kod „katleņš pylns”, tod paleidz pierts
Kūpā ar cytom Latvejis parnereibom eistynuots projekts „Dabas spēks un pirts tradīcijas – sev, ģimenei un biznesam!”. Ingai pošai itei tema ir cīš tyva. Jau daudzus godus jei ir sertificāta piertneica. Vairuokus godus brauce ari iz cytom piertim i pīduovova nūvadeit vysu pierts ritualu, tok tys nav vīglai: braukuošona lela i pi kotrys pierts vajag drupeit pīrost pošam, kab var lobuok tikt da vālamuo efekta. Deļ tuo pādejūs pīcus godus mozuok tū darejuse, tok niu gaidoms, ka beidzūt byus pošim sova pierts pabeigta – luova īkuortuota tai, ka varēs nūpērt ari četrrūceigi. Veirs jau nūsyuteits iz piertnīku kursim. Pierts Ingai ir svareiga vīta i vasals jiedzīņs. Tam vajag veļteit leluoku uzmaneibu i vairuok laika – salaseit zuoleitis, sagatavēt skrubeišus, aiz laika sasīt slūtenis… Tai ka nikam cytam vaira i napalīk laika.
Kai vacajā teicīnī par kūrpinīku, kas bez zuoboku, tai ari Ingai pošai sovu projektu nav. Vysu dora pošu spākim bez finansiejuma pīsaistis nu molys. Jau sešus godus Inga ar saimi dzeivojās pa Subati, iz kurīni nu Daugovpiļs puorsacāluse (īsapreciejuse), a juos dzymtuo puse ir Krīveņūs, Škeļtiņu pogostā.
Kaida Ingys loba draudzine sovulaik kūpā ar jū izguoja tūs pošus piertnīku kursus i givēs pi ituos lītys pavysam nūpītnai – pamete īprīškejū olguotū dorbu i tykuse par pylna laika piertneicu (ja ir vajadzeiba, meklejit Višķu pusē sensa.lv, kur saiminīkoj Dzintra i Juoņs). Reikoj vysaiduokus pierts pasuokumus i meistarklasis.
Inga pīkreit, ka aktivī cylvāki vysu laiku kū na viņ atrūn, kū dareit, a molā stuovātuojus ir gryutuok īsaisteit. Pa itim daudzejim godim jau ir gondreiž personeigi īpazeiti visi aktivī ļauds, labi, ka pādejā laikā ari vēļ pa kaidam jaunam cylvākam puorsaceļ iz laukim – jim īrosts ideju daudz i na vysys tai izreiz var eistynuot. Tok lauki pasamaineis – byus sovaiduok! Vyss īt laikam leidza. Arvin aktualuoks i pījemamuoks palīk attuolynuotais dorbs. Ierteibys dzeivuošonai jau var daviļkt da kotrai azara ci meža molai. Ir ari vysaiduokys īspiejis, kū var izmontuot, – vajag tik pasekuot leidza i suokt dareit!
