Tai sauktais „NVO sektors” kotrā demokratiskā vaļstī ir svareigs spālātuojs vysaidu, ka na vysu dzeivis jūmu sakuortuošonā, problemu identificiešonā i rysynuojumu pīduovuošonā, piļsūniskuos sabīdreibys interešu puorstuoviešonā… Varātu itū uzskaitejumu turpynuot, tok paraudzeisim sataiseit eisu kūpsavylkumu par niulejū latgalīšu sabīdriskūs organizaceju darbeibu, golvonajim mierkim, i varbyut ari tu izavielēsi kaidā nu tūs īsasaisteit ci vysmoz tai paleidzēt ar sovu atbolsta placu?
„Pretvaļstiskuos” darbeibys viesture
Latvejā teik lītuots termins „navaļstiskuos organizacejis”, saeisynuojumā, kai jau ituo roksta īvodā, – NVO. Tok taidā veidā jau saknē ir īlykts drupeit naprecizs, varbyut pat maldynūšs kods. Angļu mēlē soka non-governmental, kas, burtiski tulkojūt iz latvīšu volūdu, byutu kai „navaļdeibys”. Sovukuort krīvu volūdā gon ir негосударственные, taitod sakreit ar niulinejū pi myusu lītuotū apzeimiejumu. Dūmojams, ka tys „navaļdeibys” ci vīnkuorši „sabīdryskuos organizacejis” byutu juorauga ar laiku īvīst ari pi myusu, lai nivīnam nasarostu tīšys voi natīšys aizdūmys, ka itaiduos bīdreibuos apsavīnovuši ļauds koč kū perynoj pret sovu vaļsti.
Pyrmuo zynomuo latgalīšu bīdreiba tyka izveiduota Pīterpilī, tai sauktuo „Latvīšu Muzikaliskuo Sabīdreiba”. Fraņcs Kemps sovā kulturviesturiskajā skicē „Latgalieši” roksta: „Latgalē kaut kādas biedribas, pie pastāvošiem vietejās administracijas uzskatiem un cirkulariem, nebij brīv. Vislielakais, ko šis pulciņš vareja panākt, bij Pēterburgas latgaliešu iesildišana priekš tautiskās darbibas. Tas iesākās ar „Peterburgas Latviešu Muzikaliskās Sabiedribas” atklāšanu 1902. gadā. Plaši domatā šās Sabiedribas darbiba aprobežojās tikai ar maza korteļa noīrešanu, dažu dejas un teatra vakaru izrīkošanu. No biedribas dibinatajiem ceretā plašā Peterburgas un pat dzimtenes latgaliešu sajūsmiba par šito pirmo biedribu nepiepildijās: ļoti niecigs biedru skaits ar grūtiem naudas un pūļu upuriem iespēja tikai korteli samaksat un nodibinat mazu dziedašanas kori. Inteliģentaku strādnieku bij liels trūkums. Dzimtenē tikai reti kurš bij dzirdejis par kaut kādas tur biedribas atklāšanu; par viņas mērķiem un centieniem zinaja tikai neliels biedru pulciņš un viņu teatra apmekletaji.”
Piec drukys atceļšonys dūmubīdru puļceni vairuok sasavuoce ap kaidu nu presis izdavumu, a tūs tymā laikā beja gona daudz. Acimradzūt, aktivī ļauds saprota, ka nav lelys jāgys dorbuotīs, ka par tovu darbeibu nivīns tai ari naizzynoj, deļtuo beja svareigs kaids informacejis izplateišonys kanals. Socialūs teiklu i radejis tymā laikā nabeja, taitod avīze beja ītekmeigs resurss, ar kuru, kai zynoms, var koč mušu nūsist. 20. godu symta 20.‒30. godūs latgalīšu sabīdryskuo darbeiba jau varēja byut daudz aktivuoka – pošim beja pat vairuokys politiskuos partejis, vys tik ari tuos parostai sasapuļcēja ap kaidu vīnu atpazeistamuoku lideri.
Ari Padūmu okupacejis godūs trymdā turpynova latgalīši sasadorbuot – uzturēja kontaktus, kūpā finaņsēja gruomotu izdūšonu, gona aktivai īsasaisteja kūpejūs latvīšu trimdys pasuokumūs.
1960. godā, apsavīnojūt ASV i Rītumeiropys latgalīšim, tyka izveiduots Latgaļu Pietnīceibys instituts, tyka uzsuokta Latgolai veļteitu konferenču reikuošona, zynuotniska rokstu kruojuma „Acta Latgalica” izdūšona, popularzynuotnisku i literaru saceriejumu publiciešona, aizasuoce ari diskusejis par latgalīšu kulturviesturiskuo montuojuma saglobuošonu, tyka izdūts žurnals „Dzeive” i avīze „Latgolas Bolss”, atbaļsteita Andryva Jūrdža fonda darbeiba.
1991. godā Daugovpilī, turpynojūt itū tradiceju, tyka dybynuots „Latgales Pētniecības institūts” (LPI), kas da 2006. goda sareikova 13 konferencis, tīsa gon, ar vīnu i tū pošu nūsaukumu ‒ „Latgales pagātne, tagadne, nākotne”. Beidzamajā laikā par LPI praktiski nikas nav dzierdāts.
Atmūdys laikā 80. godu beigys i 90. godi deve taidu kai jaunu elpu vysai Latvejai – aktivi dorbovās studenti, veidovās vairuokys latgalīšu kulturys bīdreibys dažaiduos Latvejis piļsātuos. Latvejis Televizejā beja populars raidejums „Latgola”, nu 1989. goda leidz pat 2012. godam raidejumu Latvejis Radio taiseja Bronislavs Spridzāns, a nu 1991. da 2000. godam dorbovās myusu pošu vītejuo Latgolys Televizejis sabīdreiba, par kuru nūteikti byutu juotaisa atseviškys roksts ci vasala gruomota.
Myusu dīnu „pūra trokī”
Niu varim uzskaiteit vairuokys aktivys latgalīšu sabīdryskuos organizacejis: Latgolys Studentu centrs (kas niu nūmainejs sovu nūsaukumu iz eisuoku ‒ „LgSC”, deļtuo ka bīdreibys darbeiba jau stypri puorauguse tikai studentu leimini), nu 2007. goda varim skaiteit Latgalīšu kulturys ziņu portalu lakuga.lv (kas reizē ir vīns nu „LgSC” dorbu); Latgalīšu volūdys, literaturys i kulturviesturis školuotuoju asociaceja; Latgalīšu kulturys bīdreiba, kas pamatā bāzejās Rēzeknē, tok niu piļsātys vuordu ir nūjāmuse nu sova nūsaukuma i raudzeis dorbuotīs plašuokā mārūgā – ite juoatzeimej, ka ituos bīdreibys vadeibā nūtykuši jau četri pasauļa latgalīšu saīti (1992., 2002., 2012. i 2017. godā) i jau juosuok gataveitīs cytam 2022. godā; Latgolys Kulturys centra izdevnīceiba vēļ turpynoj izdūt pa kaidai gruomotai; nūdybynuots „Vladislava Luoča fonds” Latgalīšu rakstnīceibys muzeja atbolstam, kam piec Pītera Luoča aizīšonys vajadzeigi gon praktiski dareituoji, gon vysa muzeja jauns koncepts; Reigā vys vēļ dobojās „Trešō Zvaigzne”; Dekšuorēs – bīdreiba „Latgolas tradicionalōs kulturas centrs „Latgaļu sāta””, Latgolys Producentu grupa eistynoj vys vēļ jaunus audio/video projektus, a bīdreiba „Latgolys Saeima” nasabeista aktualizēt vysaidus latgalīšu vaicuojumus, i bīži viņ bīdreibys kūpā paroksta kaidu atkluotu viestuli, kas teik da vaļsts amatpersonu i teik nūpublicāta kaidā nu Latvejis plašsazinis leidzekļu.
Prīca, ka ir tik daudz latgalīšu sabīdryskūs organizaceju. Ite vēļ varātu minēt ari cytys, kas dorbojās kaidā specifiskā vierzīnī (kai, pīvadumam, „Kroma kolna bruoliste” restaurejūt senejūs latgaļu ciļšu dzeivis ziņu, jaunīšu bīdreiba „Kukuži”), ci vairuok lokali (Namaterialuos kulturas montojuma centrs „Upīte” i c.), pavysam neseņ izveiduota, tok jau ar vairuokim vierteigim projektim sevi pīsacejuse bīdreiba „Hronologeja”, bīdreiba „Bruoli i muosys”, kas sagataveja vasalu video cyklu latgalīšu volūdys apvuiceibai i populariziešonai – vys vēļ atrūnams škārsteikla plašūmūs. Ir ari cytys bīdreibys, kas izdavušys kaidu lobu gruomotu ci eistynovušys kaidu latgalīšim vierteigu akceju, tok vysys ite pīminēt vīnkuorši nabyus īspiejams.
Kai jau nu latgalīšu sabīdryskuos darbeibys pyrmsuokumu, tai ari tagad redzim, cik svareigi ir informacejis aba sabīdryskuos dūmys jaunumu nesieji tautā – voi tei ir avīze, žurnals, lopa škārsteiklā, radejis i televizejis regulars raidejums, a varbyut vasals škārsteikla portals, vysa radejis studeja ar sovu vilni raideišonai, atseviškys televizejis kanals ci kaids myusu dīnom atbylstūšs interaktivs plašsazinis leidzeklis, kas sevi pīsoka izreiz vairuokuos platformuos… Pats pīmiņu vēļ laiku, kod gondreiž vysa latgalīšu saziņa nūtyka tai sauktajā „Dūmu meitā” (latgola.lv), tok niu vysa tei lopa (uztur Aņss Ataols Bierzeņš) i taids sazinis veids ir nagluobami nūvacovs. Juoīt laikam leidza! Deļtuo cīš svareigs ir vysu (ci leluokuos dalis) latgalīšu sabīdryskūs organizaceju eistyna sadarbeiba kasdīnā, a na tikai reizi godā ci vēļ ratuok. Dūmoju, ka cīš lels atspaids byutu kaida vīnuota „sekretariata” sataiseišona, kurā varātu ari pastuoveigi struoduot vysmoz puors cylvāku i par tū sajimt ari atolguojumu – tys ir īspiejams ci nu kaida storptautiska fonda, ci iz prīšku ar vaļsts voi Latgolys administrativuo regiona (ka taids byus) atbolstu. Kotrā ziņā vysim juosaprūt, ka navar iļgi dareit tik iz plyka entuziasma.
Ka mes, aktivī latgalīši, naspēsim atsasēst pi vīna sarunu golda ci sasaslēgt vīnā videokonferencē attuolynuotai, kai tys niu nūteik vysuos dzeivis jūmuos (pošvaļdeibu dorbā, izgleiteibā, uzjiemiejdarbeibā i c.), tod tam „latgalīšu vaicuojumam” byus neikt i komuotīs ari iz prīšku, guodojūt, ka varbyut nazkod vyss pasamaineis iz lobū pusi pats nu sevi.
Juoatzeimej, ka ir bejuši vairuoki atseviški gadejumi, kod tys ir ari izadevs, tok piec tam nav bejs ilglaiceiga efekta. Ar laiku otkon kotrys ir īsyunovs pats sovūs dorbūs.
2011. godā ari pamatā ar sabīdryskuo sektora īsaisti (a ka vēļ precizuok – ar puors cylvāku naatlaideigu dorbu) tyka padareits, ka tautys skaiteišonā teik īkļauts ari vaicuojums par latgalīšu volūdu. Rezuļtatā nūskaidrovam, ka tūlaik kūpā beja 164 tyukstūšys cylvāku, kas beja gotovi atzeit, ka lītoj latgalīšu volūdu kasdīnā. Cik byutu šudiņ? Cik byus piec vēļ desmit godu?
2016. godā Vīsturs Kairišs sovā e-posta viestulē, kas tyka pi daudzeju latgalīšu, uzdeve vairuokus kai ba tūs pošus vacūs, tok vys vēļ aktualūs vaicuojumus – deļkuo mes navarim izdareit lobuok, deļkuo navarim apvīnuot spākus leluokim (tok tik vajadzeigim) dorbim? Rezuļtatā nūtyka ari, nu jau juosoka, viesturiskais 2017. goda Latgolys kongress, kurais saaicynova i Saeimys deputatus, i ministrus, i dažaidu laiku vaļsts prezidentus runuot ci vysmoz uzklauseit stuostejumu par latgalīšim svareigim vaicuojumim. Iz Rēzeknē vēļ da tam napīradzātu drūšeibys īrūbežuojumu fona Latvejis plašsazinis leidzekļūs izskanēja ari latgalīšu suope par viesturiskū nataisenibu, par tagadejuos lykumdūšonys napiļneibom, par vaļsts sistematiska atbolsta tryukumu. Svareigi, lai mes poši tymā suopē nanūsleikstam, a suokam ari maut uorā nu tuo leluo pūra. A īspiejis dabuot atbolstu ir. Tikai pošim juobyut gotovim tū sajimt, pajimt, pareizai papraseit, ka na cytaiž – pīpraseit tai, kab nabyutu vareibys atsaceit.
Nasagrybātu viļkt paralelis ar beidzamūs godu nūtykumim Ukrainā, kur krīzis situacejā taišni breivpruoteigūs kusteibys nūdrūšynova vysleluokū paleidzeibu sovim karaveirim ceiņā pret ībruciejim nu cytys vaļsts, Boltkrīvejā pādejuo pusgoda nūtikšonys demokratejis atgiušonai bolstās tikai iz cylvāku pošiniciativom, organizejūt protesta akcejis pret diktatora režimu. Nadūd Dīvs, ka mums byutu juoteik leidzeigā situacejā Latgolā, kod par sovu taisneibu, sovu puorlīceibu byutu juosabeist dabuot gumejis lūdi, nazcik dīnnakšu aresta, vīnkuorši pīkaušonu da smiertei poša sātys pogolmā ci pīspīdu dūšonūs trimdā. Kai ba mums nivīns nalīdz dareit – da, bez eipaša atbolsta, tok ari tū var dabuot i var daudz kū izdareit, ka mes tū poši grybam. Voi grybam? I voi vajag? Īspiejams, daudzejim jau tei latgalīšu volūda, literatura, kuļtura ir tikai apgryutynuojums, ka vīgluok dzeivuot ir bez tuos. Juoatzeist, ari pošam jau cytu reizi koč kaids itaids mūrgs īsasaun pruotā. Gribīs redzēt dareitajam leluoku jāgu ilgtermiņā, ci tod lobuok nadareit nimoz. Ar sprostim uzsaukumim, ka „ari es asmu latgalīts”, „ari muna baba ir nu Latgolys” i tml., nabyus ilga aršona. Kaidam byut latgaliskumam 21. godu symtā? Iz itū vaicuojumu atbiļdēt i kūpā tū īdzeivynuot daīs pamatā jau tom pošom navaļdeibys organizacejom.
Juris Viļums
