Veidosim draudzīgu vidi kopā
Veidojot Rēzeknes novadā ģimenēm draudzīgu vidi, ar SIF projekta starpniecību, veidosim ģimeņu labbūtības (emocionālās, fiziskās, sociālās, mentālās, finansiālās) atbalsta sistēmu, lai palīdzētu ģimenēm iepazīt pašiem sevi, savu ģimeni, citas draudzīgās ģimenes, tādējādi sekmējot dažādu vecumu ģimeņu locekļu kopējo interešu veidošanos ģimenisku vērtību godināšanai un pozitīvas attieksmes pret ģimenes institūciju veidošanos, uzlabojot arī dzīves kvalitāti un pozitīvu dzīves uztveri ģimenēm ES attālāku reģionu kopienās kopumā. Projekta ietvaros plānotas 6.aktivitātes ģimeņu saliedēšanai un sadarbībai.Pasākumu finansiāli atbalsta Sabiedrības integrācijas fonds no piešķirtajiem Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.
Fiansējums no Latvijas valsts budžeta finansētās programmas “Ģimenei draudzīga pašvaldība” projektu konkursa “Ģimenei draudzīgas vides veidošana” ESTO biedrība Sabiedrības integrācijas fonds projekta “Veidosim draudzīgu vidi kopā!” ietvaros
Klausies. Saproti. Rīkojies!
2020. gadā biedrībai ESTO saņēma atbalstu projektam 1. “Klausies. Saproti. Rīkojies!“, kuru finansē Islande, Lihtenšteina un Norvēģija caur EEZ un Norvēģijas grantu programmu “Aktīvo iedzīvotāju fonds”. Projekta mērķis ir sekmēt pilsonisko aktivitāti, sabiedrības līdzdalību demokrātijas procesos, rosinot klausīties, izprast un rīkoties kopienas un valsts labā.
Projekta īstenošanas laiks 2020. gada septembris – 2023. gada decembris.
Deju kopas “Dziga” dalība Dziesmusvētkos Kanādā (2019)
Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalsts.
XV Latviešu Dziesmu un Deju svētkos Kanādā vienkopus no visas pasaules un Latvijas pulcējās vairāk nekā 2000 koristu un dejotāju. Latgali pārstāvēja Rēzeknes deju kopa “Dziga”.
Radošuma kvartāls (2019)
Pateicoties British Council pārstāvniecības Latvijā finansiālam atbalstam, projektā “Radošuma kvartāls” tika realizētas vairāk nekā 20 mākslas koprades meistardarbnīcas un izveidots vides objekts “Mūza”, kura īstenošanā Lūznavas muižas parkā var iesaistīties visas vasaras garumā.
Projekta “Radošuma kvartāls” mērķis – iesaistot sabiedrības dažādas sociālās grupas vietējās kopienas kultūras un mākslas projektu koprades procesā, veicināt to savstarpējo sadarbību un cieņpilnu dialogu, kā arī parādīt iekļaujošo mākslu kā iespēju pozitīvām sociālajām pārmaiņām.
Deja, mūzika un glezna jeb sarunas bez vārdiem Eiropas tradicionālo vērtību saglabāšanā (2019)
Eiropas Savienības Erasmus+ programmas pamatdarbības Nr.1 (KA1) pieaugušo izglītības sektora projekts.
Projektu bija plānots īstenot 2020. gada pavasarī, Covid 19 pandēmijas dēļ ir pārcelts uz 2021. gadu.
Projekta ietvaros ir plānots iepazīt Spānijas Malagas pilsētā dažādu iestāžu un organizāciju darbību – kā caur mūziku, deju un mākslu bez vārdu palīdzības cilvēkus var integrēt sabiedrībā, īpašu uzmanību veltot tieši migrantu problēmām.
Aktivitātes Spānijā notiks pie projekta sadarbības partnera “TRIBEKA TRAINING LAB S.L.U.”, kurš vairāku gadu garumā darbojas ar kultūrpolitikas jautājumiem un pieaugušo izglītību.
Tradicionālās dejas meistarklases Lūznavā (2019)
Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalsts.
Lai veicinātu kadriļu dejotāju meistarību un zināšanas par 20. gadsimta sākuma dejām tika īstenots projekts “Tradicionālās dejas meistarklases Lūznavā”, kurās notika deju meistarklases tradicionālās dejas speciālistes, deju skolotājas un horeogrāfes Daces Circenes vadībā, strādājot gan pie esošā repertuāra, gan apgūstot jaunu.
Meistarklasēs līdzās Lūznavas muižas kadriļu dejotājiem piedalījās arī topošie deju skolotāji un folkloras draugu kopas “Vīteri” dalībnieki.
Deju meistarklasēs tika strādāts pie tradicionālo deju pamatsoļu tehnikas uzlabošanas, apgūtas Lūznavas kadriļu dejotājiem jaunas daudzpāru dejas (Aleluja, Rikavas kadriļa), gan cītīgi slīpētas jau zināmās kadriļas (Bērzgales kadriļa, Balabaska), kā arī iemācīti vairāki danči.
Folkloras ekspedīcija (2018)
Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalsts.
Biedrība ESTO sadarbībā ar Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmiju (turpmāk tekstā – RTA) Lūznavas un Zosnas apkārtnē rīkoja ekspedīciju. Tās gaitā tika apkopoti vēl dzīvie nostāsti par Lūznavas un Zosnas muižām, izzinātas vietējās tradīcijas un kolorītie cilvēki.
Ekspedīcijā piedalījās Lūznavas muižas un biedrības ESTO pārstāvji, RTA mācībspēki un studenti, Lūznavas pagasta pārstāvji un brīvprātīgie. Nedēļas ilgumā tika savākti dažādi materiāli.
Ekspedīcijas saturu veidoja Lūznavas un Zosnas ciemu folkloras apzināšana, stāsti un nostāsti par Lūznavas un Zosnas (Gaļicinu) muižām, pagasta vēsturisko viensētu foto dokumentēšana un dzimtu stāsti, Lūznavas pagastā dzīvojošo mazākumtautību nemateriālā kultūras mantojuma izzināšana, kā arī muzikālās un horeogrāfiskās folkloras tradīciju izzināšana. Tāpat mūsdienu folklora – medībās piedzīvotais un godu saimnieces novērotais, bērnības un skolas laiku atmiņas, kaimiņu iesaukas un apsaukas, kā arī veci, jaunās paaudzes jau aizmirsti vārdi. Ekspedīcijas laikā diktofonā vai videokamerā ierakstītās sarunas tika izmantotas RTA zinātniskiem pētījumiem, Lūznavas muižas gidu stāstiem, divām īsfilmām un žurnāla A12 tekstiem.
Vides deju festivāls (2018)
VKKF Latgales Kultūras programmu atbalsts.
Laikmetīgās dejas festivālā “VIDES DEJA” profesionāli dejotāji, dejas studenti, mūziķi, aktieri, vizuālās mākslas pārstāvji, dejas pedagogi, dejas entuziasti piedalījās vides deju performanču/izrāžu iestudēšanā jeb radošajās darbnīcās, kā arī festivāla noslēgumā tika rādīts paveiktais un viesmākslinieku atvestās izrādes.
NVA projekts par bezdarbnieku ar invaliditāti iesaistīšanu aktīvajā nodarbinātības pasākumā
„Pasākums noteiktām personu grupām” Nr. NVA2015/56_ESF/1.1-10.3/82.
Divus gadus (2016-2018) Lūznavas muižā ir nodrošināta subsidētā darba vieta cilvēkam ar kustību traucējumiem.
ES projekts “The Past for the Common Future“ (2017) (Pagātne kopējai nākotnei)
Atcerēties, saprast un mācīties no šī laikmeta notikumiem bija galvenais uzdevums, kas iezīmējās projekta “Pagātne kopējai nākotnei” darbībā. Darbībā, kurā aktīvi iesaistījās jaunieši no Latvijas, Lietuvas un Polijas. Tika organizētas vairākas kopienu tikšanās Polijā, Latvijā un Lietuvā, kurās tika diskutēts par traģiskajiem notikumiem trijās valstīs, kuri norisinājās Otrā pasaules kara laikā un Padomju okupācijas gados.
Starptautisks projekts, kurā sadarbojās Latvija, Lietuva un Polija, atbalsta programmas “Eiropa pilsoņiem” apakšprogramma “Eiropas atmiņa”. ESTO darbojās kā viens no Latvijas partneriem un veica arī finansiālo Latvijas puses projekta nodrošinājumu.
“Paaudzes kopā – viens ceļš” Lietuvā un Itālijā (2017)
Biedrības biedri piedalījās izglītojošā projektā “Paaudzes kopā – viens ceļš” Lietuvā un Itālijā (2017).
Radio lasījumi – Inga Ābele. Klūgu mūks (2017), 19 sērijas un CD
Atbalsts no VKKF, Jaunrades fonda, Latvijas mežu īpašnieku biedrības un privātiem ziedotājiem.
Romāna “Klūgu mūks” lasījumi tapa 2017. gadā un šī paša gada decembrī tie izskanēja Latvijas Radio 1, bet vēl pirms tam Latgales radio ēterā.
Romāna lielieskaņojumā piedalījās vairāki desmiti vadošo Latvijas teātru aktieru: Juris Kalniņš, Inga Misāne, Zigurds Neimanis, Jānis Kirmuška, Uldis Dumpis, Mārtiņš Brūveris, Voldemārs Šoriņš, Katrīne Pasternaka, Lidija Pupure, Kaspars Pūce, Indra Burkovska, Gints Grāvelis, Kristaps Rasims, Aija Dzērve, Raimonds Celms, Uldis Anže, Akvelīna Līvmane, Zane Aļļēna, Artis Robežnieks, Daiga Kažociņa, Mihails Karasikovs, Ainārs Ančevskis, Mārtiņš Egliens, Pēteris Liepiņš un citi. Projekta idejas autore un romāna lasījumu balss ir radio diktore, žurnāliste Anta Rugāte. Romāna Klūgu mūks radio lasījumi tika ierakstīti Jura Podnieka studijā, ieraksta režisors bija Juris Kalniņš, skaņu režisors Anrijs Krenbergs, mūzikas autors Juris Vaivods.
Viens no audio projekta mērķiem bija padarīt Ingas Ābeles romāna Klūgu mūks radio lasījumus vēl pieejamākus sabiedrībai, tādēļ radio lasījumu projekts turpinājās ar to izdošanu CD formātā, kas sadarbībā ar Latvijas Nacionālo bibliotēku tika dāvināti Latvijas publiskajām bibliotēkām, kā arī skolām, Latvijas Neredzīgo biedrībām un citiem interesentiem.
Konteksts:
Latvijā labi zināmais Ingas Ābeles romāns “Klūgu mūks” ir kā pilns alfabēts, kurā Latvijas vēsture ir fons dramatisma un traģisma pārpilnam patiesam un dziļam stāstam par personību, par gribu un izvēli, par mīlestību un ciešanām, ko izdzīvo cilvēks, tas ir stāsts par pirmo Latgales latviešu baznīckungu un lidotāju debesu alkām, par cilvēka sirds un saprāta ceļiem, par grēku un piedošanu. Galvenā varoņa prototips ir Francis Trasuns – katoļu priesteris, teoloģijas maģistrs, ievērojams valstsvīrs un sabiedrisks darbinieks. Romānā aptverts plašs vēstures periods, ģeogrāfija un tematika.
2014. gadā romānam Klūgu mūks piešķirta Dzintara Soduma balva par novatorismu literatūrā, 2015. gadā Latvijas Literatūras gada balvas nominācijā Labākais prozas darbs un Latgaliešu kultūras gada balva Boņuks nominācijā “Par latgaliešu kultūras popularizēšanu Latvijā” un pasaulē. 2017. gadā Inga Ābele saņēma Autortiesību bezgalības balvu 2017, jo romāns “Klūgu mūks” tika izdots ne vien grāmatas un e-grāmatas versijā, tulkots lietuviešu valodā, bet iestudēts un izskanējis 19 radio lasījumos, izdots audio ierakstos, pārtapis Indras Rogas iestudējumā Klūgu mūks Latvijas Nacionālajā teātrī.
Projekts tika īstenots pateicoties Valsts Kultūrkapitāla fonda mērķprogrammai “Latvijai – 100”, AS “Latvijas Gāze”, Latvijas meža īpašnieku biedrībai, SIA “Bergvik Skog” un vairāku privāto ziedotāju atbalstam.