18.04.2023. “Vietējās kopienas līdzdalības atklāsme novadpētniecībā”, moderators L. Melne, sarunu viesi arī V.Lukaševičs, I.Matisovs un I.Groce. Vieta – Daugavpils, Latgales centrālā bibliotēka.
- Bibliotēka ir vietējās kopienas sabiedriskais centrs, kurš atklāj, savāc, apkopo un popularizē novada unikalitāti, kultūras mantojumu un vērtības ne tikai lokālā, bet arī valsts un starptautiskā mērogā.
- Sabiedrības iesaiste savas vietas, dzimtas atmiņas izzināšanā, dokumentēšanā un saglabāšanā rosina pilsonisko aktivitāti un līdzdalību. Dokumentējot vietējās kopienas norises, vēsturisko izziņu, cilvēkā tiek stiprināta piederības sajūta konkrētajai vietai un lokālpatriotisms.
- Lokālpatriotisms ir viens no veidiem, kurš saliedē vietējo kopienu un veicina sabiedrības integrāciju. Tas svarīgi daudznacionālā sabiedrībā kāda ir Daugavpils, pierobežas pilsētās Krāslava, Ludza, Zilupe.
- Sabiedrības apziņā bibliotēkai būtu jākļūst par vietējo novadpētniecības centru − institūciju, kas glabā kopienas atmiņu un identitāti, dokumentē un saglabā vēstures un mūsdienu liecības nākamajām paaudzēm.
- Cilvēkiem reģionos ir ļoti svarīgi medijos lasīt un dzirdēt stāstus par savu apkārtni, savas puses cilvēkiem. Tas veicina arī uzticību medijiem.
- Daugavpils ir pilsēta, kurai daudzi uzlikuši zīmogu, lai arī varbūt tajā nemaz nav bijuši. Daugavpilī dzīvo daudz Latvijas patriotu, kuri to pierāda gan ar saviem vārdiem, gan darbiem. Tomēr viņus nomāc pārējās Latvijas sabiedrības attieksme, kas bieži vien ir izteikti nelabvēlīga pret pilsētu kopumā. Būtu vērts veicināt dažādus pieredzes apmaiņas braucienus uz Daugavpili, kur citu pilsētu un novadu kopienu līderi varētu iedvesmot daugavpiliešus.
- Mēs bieži vien neaizdomājamies, ka mūsu ikdiena ir pilna ar dažādām interesantām lietām, ko paši neesam pamanījuši. To pierādīja Ivara Matisova stāsts par pilsētu ielām. Stāstus par tām reizēm nezināja pat tie, kuri tajās dzīvo.
- Bibliotēkas ir ļoti svarīgi kopienu centri. Tā ir ne tikai vieta, kur atrast sev lasāmvielu, bet arī satikties ar citiem cilvēkiem, apskatīt izstādes, uzzināt vairāk par attiecīgo vietu. Kā precīzi norādīja Valentīns Lukaševičs – ja vēlies kaut ko uzzināt par konkrēto ciemu vai pilsētu, tās vēsturi, dodies uz vietējo bibliotēku un apskati novadpētniecības mapes.
- Daugavpils ir multikulturāla vide, bet tajā noteikti ir vieta arī latgaliešu valodai. Cilvēki var savā starpā saprasties arī runājot dažādās valodās – viens latviešu literārajā, otrs – latgaliski. Tā viens no otra var bagātināties. Arī runājot latgaliski nav jākautrējas, ka izloksnes atšķiras. Nav tādas pareizās vai nepareizās latgaliešu valodas.
- Ja nerunā, tad tas nenotiek vai arī nav noticis, jo cilvēks par to nezina, neiedziļinās vai uzskata par mazsvarīgu. Žurnāls A12 ir viens no piemēriem, kā dokumentēt viena reģiona – Latgales mūsdienu vēsturi, to atklājot viedokļos, uzskatos par sociālekonomiskajiem un sabiedriskajiem procesiem un katra cilvēka lomu, nozīmi lielos un arī mazos, kopienas notikumos.
- Svarīgi ir iesaistīt cilvēkus, novadpētniecība ir tas rīks, kas ieinteresē vietējo kopienu darīt, svarīgi pašam iedzīvotājam piedalīties kāda pasākuma veidošanā.
