Noslēdzies ESTO biedrības projekts “Klausies.Saproti.Rīkojies!”. Lai sekmētu pilsonisko aktivitāti, sabiedrības līdzdalību demokrātijas procesos, trīs gadus 12 Latgales pilsētās, novados un pagastos tika intensīvi un mērķtiecīgi īstenotas projekta aktivitātes ar mērķi – mazināt to iedzīvotāju vai kopienu skaitu, kas ir neaktīvi vai darbojās kūtri, veicinot kopienu politisko izglītību un informējot par iespējām ikvienam iesaistīties lēmumu pieņemšanā.
Podkāstos “Parunāsim!” meklējām konkrētus risinājumus pilsoniskās sabiedrības attīstības, iekļaušanas jautājumos. Diskusiju ciklā “Sarunās par svarīgo” spriedām par nacionālo identitāti, pilsoniskās sabiedrības saliedētību, sabiedrības vērtībām un cilvēka lomu to saglabāšanā;. Latgales jauniešu auditoriju iesaistījām 3 informatīvajās kampaņās par pašvaldību, Saeimas un Eiroparlamenta vēlēšanu procesu izpratni un atbildīgu iesaisti, kuru rezultāts bija sociālo plakātu izveide. Iesaistījāmies valsts, reģionālā un vietējā līmeņa dokumentu apspriešanā un priekšlikumu iesniegšanā.; Žurnāla A12 lappusēs rubrikā “Es un Mēs”, biedrības mājas lapā www.biedribaslg.lv un sociālajās platformās demonstrējām NVO labās prakses piemērus, projekta aktivitātes un pilsoniskās līdzdalības paraugus. Iesaistījām jauniešus dalīties personiskā pieredzē stāstu un video stāstu ciklā “Mans īpašā cilvēka stāsts”. Labās prakses un demokrātijas kultūras izzināšanas nolūkos, iepazinām Norvēģijas partenra – biedrības “Bergausis” dalībniekus un viņu biedrības mērķus un darbības metodes, tādējādi veicinot mūsu organizācijas dalībnieku spēju uzdrīkstēties būt aktīviem demokrātijas kultūrā. Izveidojām virtuālo sadarbības platformu biedrībām www.biedribaslg.lv, pētījām un analizējām Latgales NVO līdzdalību pašvaldības lēmumu pieņemšanas procesos, lai mazinātu šķēršļus aktīvākai sabiedrības iesaistei.
Trīs gadu laikā projekta pasākumos piedalījās 899 unikālie dalībnieki. No tiem 672 sievietes (75%), 227 vīrieši (25%). Pateicotiesveiksmīgai sadarbībai ar Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmiju, Rēzeknes Valsts 1.ģimnāziju, Latgales Mūzikas un mākslas vidusskolu, Rēzeknes Tehnoloģiju vidusskolu, Latgales Industriālo tehnikumu un citām mācību iestādēm aktivitātēs tika iesaistīti 256 jaunieši (28%), kuri iesaistījās
Plakātu izstrādes aktivitāte “Esi aktīvs – piedalies” stiprināja jauniešu kopienu Latgalē, “izvilka no čaulas” mazāk aktīvos jauniešus, liekot viņiem domāt par sabiedrībai nozīmīgām tēmām, savu vietu kopienā, radot prasmes un drosmi ietērpt savu attieksmi un pilsonisko stāju plakātos. Aktivitātē piedalījās 41 jaunietis, tika izveidoti 76 plakāti (2021. gadā 8 autori un 15 darbi, 2022. gadā – 12 autori un 24 darbi, 2023.gadā 21 autors un 37 darbi), izgatavoti 3 konkursu plakātu komplekti, notikušas 3 izstāžu atklāšanas. Jauniešu iesaiste trešajā konkursa gadā pieauga par 38 %.
Uzskatām, ka projektanozīmīgākā investīcija ir veikta tieši jauniešu izaugsmē, tāpēc esam apņēmības pilni turpināt organizēt ikgadējo sociālo plakātu konkursu “Esi aktīvs – piedalies” nevalstiskās organizācijas ESTO sadarbībā ar izglītības iestādēm. Jauniešu auditorija iesaistījās arī aktivitātē “Mans īpašā cilvēka stāsts”. Esejas par sev īpašo cilvēku veidoja 82 jaunieši, video stāstus, kas tika publicēti gan biedrības mājsalapā, gan sociālajā tīklā facebook, izveidoja 12 jaunieši. Stāstus par savu īpašo cilvēku radīja vairāki krievvalodīgie jaunieši, kuri pilnveidoja savas valsts valodas zināšanas, arī uzstājoties publiski, bija novērtēti un saprasti. Projekta gaitā secinājām, ka arī cittautieši lielākoties ir gatavi atklātām sarunām un viedokļu apmaiņai, svarīgi ir viņus mudināt un iesaistīt, kā to darīja šis projekts.
Vērtējot projekta ietekmi, līdzās jauniešu līdzdalības kompetenču un prasmju stiprināšanai, kritiskas domāšanas attīstībai un komunikācijas pilnveidošanai, liela nozīme bija arī jauniešu integrācijai vietējā sabiedrībā. Projekta gaitā ESTO biedrībā tika uzņmeti jauni biedri (pārsvarā jaunieši), pieauga ESTO sociālo tīklu sekotāju skaits, tai skaitā jauniešu auditorija kļuva aktīvāka, paplašinājās biedrības atpazīstamības reģionālais pārklājums.
Projektā iesaistītie jaunieši atzinuši, ka gūtā pieredze palīdzējusi iejusties sabiedrībā, apzināties savas iespējas ne tikai teorētiski, bet arī praktiski un palielinājusi ticību saviem spēkiem ietekmēt sev būtisku ideju virzību.
Integrācijas jomā liela nozīme ir arī izveidotajai sadarbībai ar daudzām aktīvām biedrībām Latgales reģionā un biedrībām, kuru darbības joma ir arī Latgales jautājumi. Šo biedrību mērķa grupa ir arī citu tautību cilvēki (piemēram, Zaļais meridiāns), kuras organizē apmācības un izglītojošas, sabiedrībā iekļaujošas aktivitātes.
Projektā tika risināti un diskutēti demokrātijas kultūras jautājumi, paaugstināta dalībnieku prasme ieklausīties, analizēt un saprast sabiedrībā notiekošos procesus. Vairota projekta dalībnieku ticība savām spējām un iespējām uzlabot savas kopienas dzīvi kultūras līdzdalībā. Notika klātienes “Sarunās par svarīgo” – 22 pasākumi ar 627 unikāliem dalībniekiem un tikšanos ar 22 pilsoniski aktīviem un demokrātijas procesus analizējošiem cilvēkiem (socioloģijas pētniece, doktore A.Laķe, kordiriģente A.Birziņa, ģeogrāfs un vides pētnieks I.Matisovs, vēsturniece R.Ničipirčika, politologs un žurnālists R.Meļniks, biedrību aktīvists A.Slišāns, mākslinieks E.Lipors, mūziķis M.Čudars, dzejnieks V.Lukaševičs, režisors M.Eihe, dzejniece un feministe L.Purinaša, vēsturnieks K.Strods, K.Želve, komponists A.Dzenītis, režisore I.Kunga-Melngaile, biedrību aktīvists A.Uškāns, rakstniece un žurnāliste L.Melne, dziedātājs un politiķis G.Rasims, māksliniece un pasniedzēja D.Apele, žurnāliste un māksliniece E.Škutāne, biedrību aktīviste B.Zāle). Noskatītas un valstisko notikumu kontekstā analizētas 5 filmas (Mērijas ceļojums, Janvāris, Tēvu barikādes, Mātes piens, Mana brīvība).
Dzīvās sarunas rosināja dalībniekus un sabiedrību domāt par demokrātijai būtiskiem principiem, demokrātiju Latvijā dažādos laika posmos un cilvēka, sabiedrības lomu tajā. Īpaši tika uzsvērtas sabiedrības vērtības un cilvēka loma to saglabāšanā tagad un dažādos Latvijas vēstures posmos. Sarunas notika gan lielākās Latgales pilsētās, gan mazākos ciemos – Malnava, Daugavpils, Preiļi, Balvi, Krāslava, Lūznava, Indra, Rēzekne. Sarunu tēmas bija dažādas – kā mūzika spēj runāt ar sabiedrību un apvienot dažādas mūzikas subkultūras, kā cīnīties par cilvēktiesībām un pasaules ekoloģisko klimatu, neciešamā māksla, jeb, kur paliek nodokļu maksātāju nauda un citas.
Diskusiju rezultātā dalībnieki sāka labāk izprast cilvēku vietu un lomu demokrātiskā sabiedrībā, cilvēka kā pilsoņa un kopienas attīstītāja pienākumus un tiesības. Diskusijas rosināja būt aktīviem, aizstāvot savas valsts vērtības, novērtēt demokrātijas būtību un mums sniegtās iespējas.
15 Politiskās izglītības darbnīcās pilsoniski aktīvās prasmes apguva 125 cilvēki. Organizēt pilsoniskas iniciatīvas, pārliecinoši paust savu viedokli un ieklausīties analizēt un saprast pilsoniskas sabiedrības procesus apmācīja 16 lektori (politologs. F.Rajevskis, mārketinga kampaņu speciālists, zīmola veidotājs R.Platacis, sociālo tīklu un latgaliešu identitātes, kopienas aktīviste E.Husare, politiķe I.Šuplinska, mākslinieks I.Zalāns, biedrību aktīviste T.Kozačuka, mākslinieki R.Vindulis un A.Berngards, demokrātijas pētnieks A.Dravnieks, mākslinieks L.Laganovskis, pilsoniski aktīvo biedrību līderi M.Dubicka un I.Breidaks). Aktivitāte paaugstināja dalībnieku pilsonisko aktivitāti un iesaisti pašvaldību un Saeimas vēlēšanās, kompetences un prasmes analizēt esošo situāciju un veidot aktīvu kopienu labklājīgas sabiedrības izveidei.
Koprades darbnīcā “Demokrātijas kultūra un māksla” piedalījās 40 unikālie dalībnieki, kuri tagad aktīvi iesaistās biedrības ESTO darbībā un projektos. Kultūras līdzdalības piemērus un iespējas iesaistīties demonstrēja 5 lektori un mākslinieki (I.Zalāns, L.Laganovskis, M.Čačka, D.Kaupere un visi koprades dalībnieki izpētes materiālos un prezentācijās par pilsonisko aktīvismu mākslā). Aktivitāte paaugstināja biedrības un dalībnieku vadības un kultūras līdzdalības kapacitāti.
14 podkāsti pierādīja, ka sarunas par sabiedrībā aktuālām tēmām ļauj plašāk paskatīties, analizēt un izzināt dažādos sabiedrības līdzdalības un līdzatbildības rīkus. Kā turpinājums iesāktajam podkāstu ciklam tiek plānoti nākamie podkāsti, kas izgaismos un meklēs atbildes uz jautājumiem par kultūras mantojuma vērtībām un lomu sabiedrības identitātes un sadarbības stiprināšanā, kopienas aktivizēšanā, vietas sociāli ekonomiskajā attīstībā. Katra 2023.gada podkāsta ieraksta sasniegtā auditorija ir vidēji virs 300 skatījumi (Švāne 314, Zeiļa 315, Johansone 493, Bērziņa 251, Ādlers 348 u.t.t).
Atspoguļojām pilsoniski aktīvo iedzīvotāju viedokļus,aktīvo cilvēku portretus un motivāciju, demokrātijas attīstības un valstiskuma veidošanās procesus, aktīvo biedrību darbību žurnālā A12 – ceļš uz Latgali 19 numuros rubrikā “Es un Mēs”. Tas popularizēja nevalstisko biedrību darbību Latgalē un atklāja iedzīvotāju motivāciju darboties savas kopienas labā, pārvarēt izaicinājumus, sekmēt pozitīvas pārmaiņas sabiedrībā un līdzdarboties. Vēstījums tika atklāts caur cilvēcisko mērogu – katra aktīvā cilvēka pieredzi un redzējumu. Žurnāla viena izdevuma metiens – 2000. Rubrika tiks turpināta arī nākošajos gados.
Digitālais rīks biedrībaslg.lv un biedrības facebook lapa arī turpmāk nodrošinās NVO savstarpējo, kā arī valsts pārvaldes un pilsoniskās sabiedrības komunikāciju, viedokļu apkopošanu, lai veicinātu sabiedrības izpratni un interesi par valstiski nozīmīgiem procesiem, mudinātu sabiedrības iesaistīšanos šajos procesos, tādējādi mazinot uzticēšanās krīzi, it īpaši uzrunājot to sabiedrības daļu, kas netic savām iespējām ietekmēt procesus valstī.
Veikts pētījums “Sabiedrības līdzdalība Latgales reģionā” par Latgales nevalstiskajām organizācijām un līdzdalību lēmumu pieņemšanā. Pētījuma izstrādes procesā sadarbojāmies ar biedrībām – analizējam un aicinājām aizpildīt anketas. Tika apzinātas 420 biedrības Latgales reģionā, kurām tika personiski izsūtītas aptaujas anketas, lai uzzinātu viedokli. Anketas iesniedza 120 respondenti. Pētījumam sekoja prezentācijas (4 pasākumi) un intervijas nacionālajos masu medijos (3 pasākumi).
Projektā īstenoto aktivitāšu un kampaņu rezultātā platformai pievienojušās 35 biedrības. Sadarbības jomas – priekšlikumu iesūtīšana kopīga likumprojektiem (Vēsturisko zemju likums), priekšlikumu iesūtīšana Latgales kongresa rezolūcijai, pārstāvniecības deleģēšana Latgales kongresam, līdzdalība Rēzeknes valstspilsētas un novada attīstības programmas un stratēģijas izstrādē. Sadarbības biedrības iesaistījās Balvu un Preiļu novada attīstības dokumentu sabiedriskajā apspriešanā. Projekta darba grupa piedalījās Rēzeknes valstspilsētas un Rēzeknes novada attīstības programmas un attīstības stratēģijas izstrādes darba grupās, 3 personas iesniedza savu kandidatūru darbībai pašvaldības komisijās. Biedrība ESTO iesniedza rakstiskus priekšlikumus un atsauksmes par Rēzeknes valstspilsētas un Rēzeknes novada Ilgtspējīgas attīstības stratēģijai līdz 2035. gadam un Attīstības programmai 2023. – 2029. gadam. Satavojām ieteikumus Rēzeknes novada un Rēzeknes pilsētas attīstības stratēģijas pilnveidošanai, kas tika ņemti vērā un tika iekļauti augstāk minētajos dokumentos.
Sadarbība cilvēkiem būtiski ne tikai pilsoniskā pienākuma dēļ, bet arī vēlmē pēc patīkamas pieredzes ar līdzcilvēkiem. Šo sabalansēto pieredzi nodrošināja projekts.
Palielinājusies pilsoniskā aktivitāte vēlēšanās – sabiedrības dalība vēlēšanu procesā, projekta unikālo personu pieteikšanās deputātkanditātiem pašvaldību un Saeimas vēlēšanās (vismaz 8 personas).
Projekta īstenošana notika Latgalē, iesaistot cilvēkus no 12 dažādām vietām – Rēzekne, Daugavpils, Balvi, Preiļi, Krāslava, Malnava, Dagda, Lūznava, Indra, Andrupene, Lielborne, Līksna.
Biedrības ESTO facebook sekotāji 460, no projekta sākuma palielinājies sekotāju skaits par 35 % (2021.g. 300 sekotāji – 2024.g. 460) . Atzīmes patīk 399. Facebook sekotāju mērķauditorija: vīrieši 24.10%; sievietes 75.90%.
Divi ietekmēti dokumenti ar priekšlikumiem saistībā ar pilsonisko un kultūras līdzdalību. Iesniegti vēl priekšlikumi 3 dokumentiem, kuru izstrādi nevar izvērtēt. Kā problēmu sabiedrības līdzdalībā var minēt, ka trūkst atgriezeniskās saites – sistemātiski publiskot un nosūtīt līdzdalības rezultātus.
Noticēt, ka var ietekmēt procesus un paust savu viedokli. Cilvēki uzdrošinājās paust savu viedokli akcijā “Kabacis pret bankrotu”, sociālajos tīklos, izveidota pilsoniskās aktivitātes facebook platforma “Rēzeknei būt”.
Palielinājusies pilsoniskā aktivitāte vēlēšanās – sabiedrības dalība vēlēšanu procesā, projekta unikālo personu pieteikšanās deputātu kanditātiem pašvaldību un Saeimas vēlēšanās (vismaz 9 personas).
Projekts sekmē biedrības ilgtermiņa plānošanu – ieskicē biedrības nākamā darbība perioda Stratēģijas šķautnes (2025 – 2032) un kultūras un sociālās noturības rīcības plānu ar mērķi stiprināt vietējās kopienas līdzdalību demokrātijas procesos.
Integrāciju nevar uzspiest ar varu, tam ir jānāk no paša cilvēka. Nevalstisko organizāciju loma ir radīt cilvēkam iekšējo nepieciešamību pēc sadarbības kopienā, atvērt un iesaistīt, ļaujot lēmumu pieņemt pašam. Biedrības ESTO projektā ir izdevies ar mākslas līdzdalības pasākumiem, analizējot filmas par valsts vēsturi un cilvēku lomu tajā, tiekoties ar sabiedrībā pazīstamiem cilvēkiem un viedokļu līderiem, skaidrojot pilsoniskās aktivitātes lomu sniegt piemēru kā ar kultūras aktivitāšu līdzdalību iesaistīties un līdzdarboties, paust savu viedokli un veidot aktīvu dzīves pozīciju.
