Auditēt dzeivi i Latgolu
Harijs Bernāns (44) ir aktivs latgalīts. Sovulaik beja Latgolys Studentu centra bīdrs, kaidu laiku vadeja bīdreibu “Latgolys Saeima”, leidzdybynuoja Vladislava Lōča fondu i niu dorbojās tuo vaļdē. Latgalīšu sabīdriskos dzeivis ļauds zyna Hariju kai tīšu runuotuoji i naatlaideigu dareituoji – jis vysod atguodynuos, ka juobyut skaidram reiceibys mierķam i vālams jau laiceigi izvirzēt izmierejamu (saskaitamu i konstatejamu) rezuļtatu. Tys ir vīns svareigs Harija darbeibys pamatprincyps, kas nūteikti beja byutiska eipašeiba ari sovulaik struodojūt pi uzjāmumu auditiešonys piec starptautiskajim ISO standartim. Ar Hariju asu pazeistams jau daudzus godus, deļ tuo ar prīcu izmontoju juo uzaicynuojumu atbraukt gostūs iz Seiļukolnu i apsarunuot.
Lōča fonds
Pādejā laikā leluokū dali nu Harija sabīdriskajom aktivitatem atvālātuo laika aizjem pīnuokumi Vladislava Lōča fonda vaļdē. Divdasmytuo godu symta vyda izcyluo latgalīšu gruomotu i avīžu drukavuotuoja vuordā nūsauktuo organizaceja beja juo pleminīka Pītera Luoča nūdybunuota. Pīters piec Latvejis vaļsts naatkareibys atgiušonys daudzus godus pašaizlīdzeigi brauce pa vysaidom Latgolys molom i par simbolisku samoksu pīduovuoja ļaudim nūpierkt kaidu nu jam montuojumā sajimtūs gruomotu eksemplarim. Paraleli Rēzeknis dzeivūklī izveidova ari latgalīšu rakstnīceibys muzeji. Ar laiku suplok dapierka vēļ dzeivūkli, pasaplašynova. Juoatzeist, ka Pīters lelā mārā beja taids sova ceļa guojiejs – jis dareja, naatlaideigi dareja lītys, kurys skaiteja par svareigom. Laiku pa laikam pasažālova, ka par moz ir atbolsta nu molys, i otkon dareja pats, cik vareja. Jis eisti naredzieja i navarie atrast sova dorba turpynuotuoja, deļ tam vairuoki sabīdriski aktivi latgalīši (ari Harijs) pīkryta kūpeigi ar Pīteri veiduot fondu, kab pamozam sakuortuot gon Vladislava atstuotūs, gon Pītera papyldu savuoktūs materialus i radeit sistemu, kas nūdrūšynoj latgaliskuo vuorda populariziešonu. Taišni ar Harija naatlaideibu fonda padūmes darbeibā tyka īsaisteiti ļauds ar augstu profesionalu pīredzi – Pīters Ragaušs, Agris Bitāns… Pa druskai tyka pīsaisteiti ari zīduojumi, tai kai Pīters muzeja vajadzeibom beja uzsuocs jauna kuorma ceļtnīceibu. Dīvamžāļ, tys vyss puorsatryuka Pīteram puoragri aizeimūt…
Harijs i fonda padūmes puorstuovi raudzeja uzturēt pastuoveigu kontaktu ar Pītera radinīkim, izadeve rast kūpeju redzīni par muzeja turpynuošonys nūsacejumim. Lānai, tok pakuopeniski lītys guoja iz prīšku ar montuojuma sakuortuošonu. Leidz piekšni uzaroda vēļ kaids radeņš, kurais notaram samalova, ka ir vīneigais pretendents, steidzameibys kuortā dabova papeirus i gribieja jau muzeji izdzeit nu telpom… Ar sabīdreibys i policejis īsaisteišonu fondam izadeve telpys nūsorguot. Niu īrūsynuota kriminallīta pret nagūdeigū dorbūni, kai ari paradzama tīsa par montuojuma lītu.
Harijam niu daīt “itū vysu stuostu” raudzeit saprast i rast rysynuojumus. Vīns ir papeiru byušona, ūtrais ir praktiskuos lītys – tai, pīvadumam, deļ muzeja jau savlaiceigi tyka saguoduots elektroniskais mytruma mierietuojs, daslāgts škārsteiklys, kab datus varātu nūlaseit attuolynuotai, nūslāgts leigums ar apsardzi, kūpā ar talcinīkim saguoduota molka muzeja apkurynuošonai, īguoduots apreikuojums gruomotom labvieleiga klimata uzturiešonai telpuos i.c. lītys. Kod vajadzē, Harijs pats brauce iz Rēzekni i kūpā ar Pīteri reikova ari pasuokumu tradicionaluos muzeju nakts ītvorā.
Harijs radz, ka Vl.Lōča fondam juobyut profesionali struodojūšai organizacejai ar īspiejami lelu sabīdreibys īsaisti, latgalīšu rakstnīceibys muzejam juobyut myusdīneigi apreikuotam, apmaklātuojam draudzeigam i pīviļceigam objektam. Latvejā ir citi vairuoki pozitivi paraugi. Niu vysapyrms ir juoatrysynoj pašreizejuo krīzis situaceja, tod juosaver iz ilgtermiņa privati publiskuos partnereibys īspiejom sadarbeibā ar pašvaļdeibom ci Kuļturys ministreji. Niu tys puorsvorā turīs tikai iz privātpersonu i sabīdriskuo sektora iniciativys, tok latgalīšu rakstnīceibys muzejs ir eistyn sabīdriski svareigs. Tys stuosta par Latgolys emigraceju, drukuotuo vuorda saglobuošonu i napasadūšonu, par fokusa turiešonu iz nuokūtni i volūdys saglobuošonu.
Kaida Latgola byus 2071.godā?
Harijs aicynoj iz nūtikšonom vērtīs ilgtermiņā. Kab piec 50 godu ļauds atsavārtu iz tū, kū niu mes kai latgalīši doram (ci nadoram), i nūviertātu par pareizu i optimalu reiceibu.
Mes varam dzeivuot iluzejuos, tok statistika ir nažieleiga. Pyrma desmit godu tautys skaiteišonā napiļni 165 tyukstuši Latvejis dzeivuotuoju anketā atzeimeja, ka lītoj latgalīšu volūdu kasdīnā. Aptaujuotūs vacuma struktura paruodeja, ka kotra nuokamuo paaudze aizvin mozuok tū dora. Tai tālaini raksturojūt, tei “latgalīšu volūdys padareišona” niu ir kai vaca mašyna – lītojam koleidz brauc. Koč kas teik podremontāts pa druskai, bet nūpītnys investicejis kapitālajā remontā, kab vēļ iļgi brauktu, eisti naveicam.
Acimradzami asam ar daudz kū sasamīrynovuši, latgalīšu sabīdreiba ir nūguruse i apatiska. 1917.goda kongresā beja skaidra praseiba “pošim lemt školys, volūdys i saimnīciskūs vaicuojumus”. Niu tikai pa laikam aicynojam pīvērst latgalīšu vaicuojumam uzmaneibu, prosam piec atbolsta, tok tū bīžuok najem vārā. Kaids vēļ i atsaļaun par tū pajūkuot. Tū nadreikstātu pīļaut. Harijs skaita, ka daudzom problemom ci kaida naizdareita dorba īmeslys ir konkrets “vuords uzvuords”. Papyldu juojem vārā, ka 1917.goda kongresa dalinīki, kod vaicova piec tīseibys “pošim lemt volūdys” i cytūs vaicuojumūs, byutu cīš prīceigi, ka pi Tīslītu ministreji i IZM vadeibys grūžim byutu latgalīši. Voi nu tuo latgalīšim tagad saguo īgiut kaidus principiālus uzlobuojumus?
Iz vysa pasauļa labi zynoms princyps “Burkuons i puotoga”. Latgalīšu volūdys lītuojumam niu nav ni vīna, ni ūtra. Lai vairuok cylvāki lītuotu volūdu, ir vajadzeigi motivejūši īgivumi,– kai privati, tai ari pašvaļdeibys i vaļsts komunikacejā. Tam ir vajadzeiga normativa bāze, kas izskaidroj “latvīšu volūdys viesturisko paveida” lītuojuma tīseibys i pīnuokumus. Vīns Kuļturys noma vadeituojs dūmoj tai, ūtrys – cytaiž.
Paraug kaidā veikalā narunuot latviski, a krīviski – izreiz kluot byus Vaļsts volūdys centrs i izliks struopi. Iz latgalīšu volūdys saglobuošonu i aizsardzeivu nivīna vaļsts īstuode eisti nastruodoj. Latgalīšu volūdu var vīnkuorši godu desmitem navuiceit školā i nivīna vaļsts īstuode par tū ni ar ausi nakustynoj.
Kotra cylvāka leiminī – mes tok nazinim latgalīšu volūdys, naasom vuiceiti. Runuot vēļ šai tai, a kū na viņ paraug pīraksteit! Profesionalam filologam izreiz ir kū komentēt. Lai nu tuo izavaireitu lela daļa izreiz lobuok puorīt iz latvīšu literarū volūdu, kuru ir školā vuiciejīs i vysmoz gramatikys pamatus zyna. Latgalīšu školu problema ir strukturala. Kai fakultativa vuiceibu stuņde nader – tys izreiz pasoka, ka attīceigais prīkšmats nav svareigs – varit vuicēt, varit navuicēt… A myusim ir juodaboj piļneigi pretejais – juoparuoda, ka latgalīšu volūda ite ir iz palikšonu! Ari pašvaļdeibys itymā lītā varātu dareit vairuok.
Bīži viņ diskusejuos par latgalīšu volūdu teik pīlaistys vairuokys logiskuos klaidys. Pīvadumam, “juorunoj saimē, tys volūdu saglobuos”. Tys varātu izapiļdeit, ka saimē obeji vacuoki ir latgalīši, dzeivoj latgaliskā vidē, apleik rodi latgalīši i tod organiski visa saime lītoj latgalīšu volūdu. Agruok eistyn volūda tai izdzeivova. Niu ir pavysam cyta situaceja – daudzys ir jauktuos saimis, daudzeji ir nu Latgolys izbraukuši i faktiski ir ekonomiskī trimdinīki – juosaryupej par saimnīciskajim vaicuojumim. Latgalīši niu ir “izkaiseiti” – nav Latvejā nivīnys pašvaļdeibys, kurā nabyutu koč vīna latgalīša, lela daļa uorzemuos. Jauktuos saimēs bārni pamatā runoj muotis volūtā. Lela nūzeime ir redzēt i dzierdēt, kai volūdu lītoj citi (draugi, rodi, sābri) – tī ir faktori, kas myusu dīnuos ratai sasalosa komplektā. Labi, ka bārni ar vacuokim suoc latgaliski runuot padsmitnīka godūs, ir zynomi taidi gadīni.
Ūtrei klaida diskusejuos ir “izdzeivuoja volūda da šam i izdzeivuos ari tuoļuok”. Arguok cylvāks varē myužu nūdzeivuot tikai ar latgalīšu volūdu – sātā, ar sābrim, bazneicā, tiergā… Niu cytys volūdys telpa ir tikai vīna klikšķa attuolumā. A tī dominej pat na latvīšu, a krīvu i angļu volūda. Saturs latgaliski ir ratums, taitod latgalīši myusu dīnuos byutiski vairuok laika pavoda uorpus latgaliskuos volūdys telpys.
Ari vysvareiguo baba nasaglobuos latgalīšu volūdu, jei navar ceinētīs pret vysu izgleiteibys sistemu (suokūt jau ar bārnuduorzu). Agruok eistyn juos beja lels atspaids latgalīšu volūdai, tagad jau bīži viņ ar unukim runoj “pareizi latviski”.
Pījāmums, ka latglalīšu volūda ir pylntīseiga latvīšu volūdys daļa, ir teoretiski logisks, bet piļneibā naatbylst realajai situacejai. Latgalīšu volūdai ni tyvai nav taidu instrumentu, kaidi ir latvīšu literarai volūdai. Nasaverūt iz itū, bīžai ir situacejis, kod nūtiek teoretiziešona par latgalīšu volūdys nuokūtni ignorejūt faktu, ka aiz tuos nastuov vaļsts ar īstuodem, kas regulāri darbynoj instrumentus volūdys saglobuošonai. Myusim ir principiāli cyta situaceja, kurā vajadzeigi citi leidzekli. Latgalīšu volūda vīnkuorši naizdzeivuos bez obligatys bārnu apvuiceišonys leidz taidam leimiņam, ka pabeidzūt 9.klasi var pats pīraksteit latgaliski īsnīgumu. Ar lykumu izlykta vareiba lītuot latgalīšu volūdu pašvaļdeibā i Latgolys sabīdriskajā telpā ari ir obligats prīšknūsacejums tuos nūturiešonai. Kotrs, kurs stuosta, ka var saglobuot volūdu bez itom divejom lītom, maloj sev i citim. Prūtams, vaicuojums, voi mes kai latgalīšu sabīdreiba tū varam, i – golvonais – grybam itū paceļt? Alternativa – apsaveram iz līvim.
Dzymtuo vīta
Kai jau īvodā mynāts, Harijs ir nu Seiļukolna (jaunais Preiļu nūvods). Ite pavadiejs bierneibu, vuiciejīs školā da dasmytuos klasis, tod Preiļūs – vydsškola, Daugovpilī – augstškola, sovulaik izmontova īspieju i beja nūbraucs pīredzi īkruot ari ASV, niu ar sīvu i divejim bārnim pamatā dzeivoj pa Reigu, tok dzymtais Seiļukolns nateik aizmiersts. Ite dzievoj Harija mama – vēļ tur puora gūvu, vystys i gaiļus. Harijs paleidz, kai var.
Ite pat natuoļ ir sola ar nūsaukumu Grozu Bernāni, kur beja vacvacuoku sāta. Jo kaidam piekški ruodīs, ka jam ir rats i eipašs uzvuords, tod atstuoj kaida popularuoka veikalu teikla atlaižu karti sātā i palyudz, lai Tevi parauga sistemā atrast piec uzvuorda – treis ekrani piļni ar tovu uzvuordu… Harijam pošam naseņ beja taida pīredze.
Ir vakcina? Prūtams, tys ir risku mozynuošonys pasuokums.
Sastiņ Seiļukolnā byušūt kopusvātki – “naatjemama latgalīšu dzeiviszinis sastuovdaļa!” – tai smej Harijs.
Eisī vaicuojumi
– Kuo Tev dzeivī vysvaira tryukst?
– Laika tryukst.
– Kur Tu niu esi sovā dzeivis ceļā?
– Saleidzynojumā ar lidmašynu uzjemu liduojumam vajadzeigū augstumu.
– Kas Tev byutu juodora mozuok?
– Cytreiz par daudz vysu analizeju. Dažys lītys byutu vīnkuoršuok juoapsaver.
– Kas Tev byutu juodora vairuok?
– Juostruodoj ar sevi. Ari juoatsapyuš. Juospiej sūleiti atsakuopt i tod pasavērt, kur tuoļuok īt. Vajadzeibys gadīnī, juoveic korekcejis. Cytaiž skrīnam i skrīnam.
– Kas ir pa eistam svareigs?
– Byut gūdeigam pošam pret sevi.
– Kas eistyn nav svareigs?
– Vysam ir sova nūzeime – juosaver kontekstā.
– Kū Tu vēļ grybātu īsavuiceit?
– Kaidu nu lelūs volūdu – vuocu, spāņu, varbyut kinīšu.
– Ku gribi dzeivī sasnēgt?
– Iz itū maņ seņ ir atbiļde: “Laimis dzeivī i vīns miļjons eiru”.
– Kū Tu dareitu, ka Tev eistyn byutu miļjons eiru?
– Profesionalai – drūši viņ tū pošu. Varbyut tik mozuokā apjūmā, vairuok laika veļteitu izpietei i teorijai.
