Jau teju trīs gadus Daugavpilī darbojas biedrība „Lielas ģimenes”, kas apvieno 140 pilsētas un novada daudzbērnu ģimenes. Uzlabot ģimeņu dzīves kvalitāti, lauzt nelabvēlīgus stereotipus – tās ir tikai dažas biedrības darbības jomas. Lai uzzinātu vairāk, žurnāls „A12” tikās ar organizācijas aktīvistēm ‒ Janu Priedīti un Tatjanu Tukāni.

Biedrības „Lielas ģimenes” kodols

Viss sākās ar darbību sociālajos tīklos. Tatjana Tukāne kopā ar domubiedrēm bija izveidojusi grupu vietnē Facebook, kur apkopoja informāciju, kas būtu saistoša daudzbērnu ģimenēm Daugavpilī. Secināja, ka šādu ģimeņu ir ļoti daudz, arī labvēlīgu. Drīz vien radās ideja dibināt biedrību, lai varētu vairāk panākt ģimeņu labā, vēršoties gan Daugavpils domē, gan Daugavpils novada domē.

Biedrības „Lielas ģimenes” valdē katram ir savi uzdevumi – katrs, darbojoties savā profesionālajā jomā, var veikt ar to saistītos pienākumus arī biedrības labā. Jana ir vecmāte Daugavpils slimnīcas Dzemdību nodaļā, kur vada lekcijas topošajiem vecākiem, un biedrībā vairāk atbild par medicīnas jomu. Janas dzīvesbiedrs Juris darbojas darba aizsardzības jomā „Daugavpils satiksmē” un biedrībā atbild par dokumentu izstrādi, veido atskaites, līgumus, risina juridiska satura jautājumus. Tatjana strādā Latgales Centrālajā bibliotēkā par informācijas speciālisti, tāpēc viss, kas saistīts ar afišu izveidi, noformējumu, nav sveša lieta – zināšanas un pieredzi var izmantot arī biedrības interesēs, organizējot pasākumus un citas aktivitātes. Tatjanas dzīvesbiedrs Dailis ir IT speciālists, programmētājs, tāpēc biedrības mājaslapas izveide ir viņa lauciņš, viņam patīk arī sports – skriešana, airēšana, futbols, hokejs, tāpēc Dailis biedrībā atbild par sporta aktivitātēm. Tatjana palīdz Dailim organizēt komandas, un tās pārstāv biedrību dažādās pilsētas organizētās sporta sacensībās, maratonos, tajos piedalās gan lielie, gan mazie biedrības pārstāvji.

Tatjana teic, ka pirms tam abas ģimenes nebija personīgi pazīstamas, taču, kad satikās, izrādījās, ka tām ir kopīgas intereses, tāpēc arī kopā izdodas veiksmīgi sadarboties un vadīt biedrību. Jana papildina: „Mūsu biedrībā arī ģimenes savā starpā sadraudzējas. Mūsu vidū ir arī uzņēmēji, viņi piedāvā akcijas, atlaides, un mēs šajā laikā, kad viss ir aizvērts, viņu produkciju vai sniegtos pakalpojumus biedrībā popularizējam, tādā veidā atbalstām cits citu.”

Mediķi atbrauc no Rīgas

Viens no galvenajiem biedrības mērķiem ir panākt, lai ģimenes būtu aktīvas – lai mamma un tētis pavada laiku ar bērniem, kā arī lai ģimenes nejustos vienas – lai zinātu, ka tepat līdzās ir arī citas tikpat lielas ģimenes. „Mēs rīkojam pasākumus arī tāpēc, lai mammām vai tētiem būtu iespēja iziet no mājas, jo rūpes par bērniem, kad viņu ir trīs vai vairāk, nogurdina, bet ir svarīgi atpūsties, līdz ar to ikviens šāds pasākums jau ir liels ieguldījums no mūsu puses,” saka Tatjana. Biedrība rīko gan izklaides un atpūtas pasākumus, gan svin kopā svētkus.

Vēl ir iespēja saņemt medicīnisko palīdzību lētāk – tiek organizētas dažādu Rīgas speciālistu vizītes uz Daugavpili, jo pilsētā ne vienmēr ir iespējams tikt pie ārstiem – vai nu ir garas rindas, vai arī trūkst speciālistu. „Šeit ir problēmas tikt pie zobārsta – mēs parasti braucam uz Rēzekni, Krāslavu vai Rīgu. Taču braukt ar vienu bērnu, atstājot pārējos mājās, ir sarežģīti, tāpēc mēs nolēmām aicināt speciālistus pie mums, pie viņiem var bez ģimenes ārsta nosūtījuma uzreiz konsultēties,” stāsta Tatjana. Jana papildina: „Mēs katru gadu biedriem lūdzam aizpildīt anketas, kur jautājam, kas būtu aktuāls, kādu atbalstu ģimenes vēlētos saņemt, kādi pasākumi un aktivitātes būtu nepieciešamas. Mums ir svarīgi sniegt atbalstu visās sfērās, arī veselības jomā. Latvijā pastāv iespēja, ka jebkura organizācija var uzaicināt pie sevis speciālistus no Rīgas, vienīgi neviens par to īpaši nav informēts vai arī šo iespēju neizmanto, jo nevar piedāvāt, piemēram, 40 bērnus, kam būtu vajadzīga konsultācija. Bet mēs uzaicinām, un mums jau ir pilns pieraksts, līdz ar to pie mums speciālisti atbrauc.” Arī ģimenes ir ļoti pateicīgas par šādu iespēju.

Biedrība raksta projektus, lai piesaistītu ES fondu naudu aktivitātēm, tiesa gan, šobrīd, Covid-19 laikā, daudzi no tiem atteikti, taču Jana un Tatjana ir apņēmības pilnas un cer, ka pēc iespējas drīzāk izdosies realizēt projektu, kas paredz organizēt ģimeņu tikšanos ar fizioterapeitu, psihologu – lai ģimenes varētu konsultēties par pusaudžu vai citām aktuālām problēmām, tāpat bijusi doma par kustību terapiju u.c., jo bieži vien ir svarīgi, lai speciālists izvērtē situāciju no malas, lai pavēro, kā ģimene savā starpā komunicē, kā darbojas, un varbūt ierosina ko mainīt, vai arī ko iesaka.

Biedrība sadarbojas arī ar jauniešu neformālās izglītības centru Daugavpilī. Centrs sūta informāciju par tā piedāvātajām iespējām, un „Lielas ģimenes” cenšas iesaistīt arī savu ģimeņu jauniešus centra pasākumos. Centrs piedāvāja biedrībai savu telpu, kur var rīkot dažādas meistarklases un citas tikšanās.

Pozitīvā atgriezeniskā saite

Kā atklāj biedrības vadītājas, pēc katra pasākuma piesakās arvien jauni biedri, kas par biedrības darbību dzirdējuši atsauksmes no esošajiem. „Mums raksta un reģistrējas daudzbērnu ģimenes arī no citām Latvijas pilsētām, bet diemžēl mēs nevaram tās pieņemt, jo mums ir nosacījums, lai ģimene ir deklarēta Daugavpilī vai Daugavpils novadā,” saka Jana. „Mēs zinām, ka šāda biedrība ir Liepājā, un ir arī daudzbērnu ģimeņu biedrību biedrība Latvijas mērogā. Šādas biedrības ir ap 6‒7, bet tās visas ir Rīgā vai tās apkārtnē. Bet vai Latgale ir sliktāka par citiem? Šobrīd esam vienīgā daudzbērnu ģimeņu biedrība Latgalē.”

Biedrības ģimenes ir ļoti aktīvas, pasākumi tiek rīkoti gan dažāda vecuma bērniem, gan mammām un tētiem, tie notiek bez dalības maksas. Darbošanās biedrībā dod lielu pozitīvisma devu, tas motivē turpināt iesākto, dod jaunus spēkus.

Tatjana: „Es domāju, ka mūsu centienus ģimenes noteikti novērtē. Mēs redzam, ka aktivitāte ir liela. Piemēram, mūsu organizētais lielais pasākums pirms kovida ierobežojumiem – Tēva dienā – pulcēja vairāk nekā 120 cilvēkus. Pēc pasākuma guvām lielu gandarījumu – pie mums nāca ģimenes un teica paldies.”

Jana: „Arī bērni nāca pēc pasākuma un jautāja, kad vēl kas būs – viņi jau nevar sagaidīt nākamo tikšanās reizi. Mūsu biedrībā bērni savā starpā sadraudzējas, lielākie pasākumos rūpējas par mazākajiem, tas jau laikam neapzināti, ka vecākie bērni jūtas atbildīgi par jaunākajiem. Gadās, ka pasākumos satiekas klasesbiedri, kuri brīnās – o, tu arī esi šeit! Bērni arī veido savu čatiņu aplikācijā „WhatsApp”, kur komunicē savā starpā.”

Arī tagad, Covid-19 laikā, biedrība meklē veidus, kā komunicēt un rosināt ģimenes darboties kopā – tika sarīkots fotokonkurss ziemas prieku tematikā – cita ģimene vēlusi sniegavīrus, citi slēpojuši, kāds skrituļoja.

Jana: „Arī Ziemassvētkos sarūpējām nelielas dāvaniņas, mums bija divi rūķi, kuri slēpās mežā, un, ievērojot valstī noteiktos ierobežojumus, ģimenes piedalījās šajā aktivitātē ‒ bērni varēja atrast rūķi un saņemt mazu dāvaniņu.”

Stereotipi par daudzbērnu ģimenēm

Biedrībā lielākoties ir labvēlīgās ģimenes, biedrība nestrādā ar sociāli nelabvēlīgajām ģimenēm. Līdz ar to mērķis ir mainīt sabiedrībā valdošo stereotipu, ka visas daudzbērnu ģimenes ir nelabvēlīgas. Jautātas, kādi vēl ir stereotipi par daudzbērnu ģimenēm, Jana atbild: „Piemēram, ka bērni, kas nāk no šīm ģimenēm, ir netīri, nemazgāti un ka vecāki ir alkoholiķi…”

Tatjana: „Daugavpilī, lai saņemtu atbalstu, ģimenei ir jābūt vai nu maznodrošinātai, vai arī daudzbērnu ģimeņu gadījumā vecākiem jābūt zemiem ienākumiem. Ja ģimenei ir labi ienākumi, tad atbalsta nav, izņemot vienu brīvbiļeti sabiedriskajā transportā. Mēs strādājam pie tā, lai atbalstītu visas daudzbērnu ģimenes – neatkarīgi no to ienākumiem.”

Jana: „Pārsvarā pašvaldības vai valsts atbalsts – pabalsti – motivē sociāli nenodrošinātās ģimenes radīt vairāk bērnu, taču mēs vēlamies, lai šāds motivējošs atbalsts būtu visām ģimenēm. Piemēram, Rīgā visām daudzbērnu ģimenēm, neatkarīgi no ienākumiem, ir pieejams bezmaksas bērnudārzs. Runājot par mūsu pašvaldību, mēs pagājušajā gadā panācām, ka tagad daudzbērnu ģimeņu (ne tikai to, kas ir biedrībā) bērniem ir prioritāte vasaras darbiem, nometnēm – tas ir solis uz priekšu, jo vismaz varam arī uz kaut ko pretendēt un neviens nelien mūsu kabatā un neskaita mūsu naudu.”  

Kādas vēl ir daudzbērnu ģimeņu problēmas, izņemot jau minētās?

Tatjana: „Ļoti maz informācijas par to, kādu atbalstu sniedz valsts un pašvaldība tieši daudzbērnu ģimenēm. Mums jautājumu ir daudz, tāpēc lūdzām pašvaldībai, lai izveido informatīvos bukletus, un aicinām tos izsniegt vecākiem, kuriem piedzimst trešais vai ceturtais, piektais… bērns. Mums ir biedrības čats, kur ikviena ģimene var jautāt, kas to interesē, – kaut vai to, kāds šobrīd, kovida laikā, ir atbalsts daudzbērnu ģimenēm, un kur to var saņemt. Mēs sadarbojamies ar Labklājības ministriju, tā mums sūta informatīvās vēstules, un mēs esam kā starpnieki, kas nodod šo informāciju mūsu ģimenēm. Sadarbība ir arī ar Sarkano Krustu – ja ģimenē piedzimst trešais bērniņš, mēs ģimeni apsveicam ar iegūto daudzbērnu ģimenes statusu, pasniedzot kādu dāvanu un informāciju par mūsu biedrību, jo ne visi zina par mūsu darbību un eksistenci.”

Priekšrocības un izaicinājumi

            Kā vienu no priekšrocībām, dzīvojot Daugavpilī, Tatjana min to, ka visur var nokļūt ļoti ātri, lai arī Daugavpils ir otra lielākā Latvijas pilsēta. Līdz ar to tikt uz bērnu laukumiem, atrakcijām nav problēma – ir, kur pavadīt brīvo laiku ar bērniem. Taču viena no problēmām ir tā, ka nav viegli bērnam tikt vēlamajā bērnudārzā.

Tatjana: „Tagad ir tā – ja vecākais bērns iet kādā bērnudārzā, tad arī jaunāko var pierakstīt uz to pašu. Taču ir daudzbērnu ģimenes, kurās bērniem ir lielāka gadu starpība, piemēram, viens jau ir skolēns, bet otrs tikai nupat piedzimis. Līdz ar to no jauna jāstājas kopīgajā rindā. Tāpēc mēs vērsāmies pašvaldībā ar priekšlikumu, lai vismaz daudzbērnu ģimenēm nebūtu jāgaida rindā. Tā ir liela problēma, jo mammām ir jāiet prom no darba, lai varētu palikt ar bērnu mājās, kamēr dārziņā nav pienākusi rinda.

Ar skolu nav problēmu, tur tikt ir ļoti vienkārši, vecāku ziņā ir tikai skolas izvēle.

Gribētos, lai pilsētā būtu vairāk sporta aktivitāšu iespēju – mūsu bērniem pieejams tikai futbols vai hokejs, būtu labi, ja bērni varētu attīstīties vairākās sfērās.”

Jana: „Es domāju, ka Daugavpils ir ļoti piemērota vieta, kur dzīvot tieši ar bērniem. Nevajag sastrēgumos stāvēt, 10 minūšu laikā var pārvietoties uz jebkuru pilsētas daļu, pieejams sabiedriskais transports. Pilsēta mēģina attīstīties, ir arī zoodārzs, kaut neliels, tomēr kopā ar bērniem var apskatīt. Ir arī Daugavpils apkārtnē divi zoodārzi, no kuriem viens mūs atbalsta, piedāvājot atlaides ieejas biļetei.”

Pilsoniskā aktivitāte un demokrātijas kultūra

Kāpēc cilvēkam jābūt pilsoniski aktīvam?

Tatjana: „Ja gribi kaut ko savā dzīvē mainīt, tad sāc ar sevi. Es uzskatu, ka mēs sākam ar sevi, mēs gribam mainīt savu ģimeņu dzīvi, un tādā veidā, ejot uz domi, rīkojot pasākumus, mēs mainām arī citu cilvēku dzīvi, kuri varbūt nav tik aktīvi kā mēs.”

Jana: „Paziņas saka – jādzemdē trešais, tad varēsim stāties jūsu biedrībā. Viņi skatās uz mums kā uz aktīvas darbības paraugu. Piecas ģimenes jau tādā veidā iestājās biedrībā, ir arī tās, kas vēl tikai grasās to darīt. Jā, mēs esam par demogrāfijas uzlabošanu! Mēs darām labas lietas.”

Kas, jūsuprāt, ir demokrātijas kultūra?

Tatjana: „Jāieklausās katra indivīda viedoklī un jāpasaka, ka viņa domas ir pareizas, jo nav jau tā, ka tikai mūsu tādas ir. Ja mūsu ģimenē kāds jautājums nav aktuāls, bet kādā citā ir, mēs tik un tā ejam un iestājamies par to.”

Jana: „Ja Daugavpilī top, piemēram, jauns bērnu laukums, būtu gudri un prātīgi aptaujāt ģimenes ar bērniem. Diemžēl plānotāji, kuri veido pilsētvidi, bieži vien nepajautā konkrētās mērķauditorijas viedokli. Piemēram, sākumā, kad tikām uzaicinātas uz domes komitejas sēdi, dome kā atbalstu daudzbērnu ģimenēm piedāvāja bezmaksas psihologa konsultācijas un pirts apmeklējumu. Nopietni? Jūs domājat, ka mums visiem ir „trakas” galvas un nav kur mazgāties? Kuras no ģimenēm to izmantos? Neviena! Mēs panācām to, ka biedrības priekšlikumus uzklausa jautājumos par daudzbērnu ģimeņu vajadzībām. Mūsu biedri aktīvi izsakās un viņu viedokli nododam tālāk.”

Iesakām