Mākslā var gan izpausties, gan noslēpties. To es saku kā mākslas draugs, nevis profesionāls gleznotājs. Jebkurā no šiem gadījumiem uz audekla nonāk mūsdienu dzīves atspoguļojums un mūsu sajūtas un attiecības sabiedrībā. Gleznā var izkliegt neapvainojot, runāt par saudzējamo un aizmirsto, gremdēties sapņu krāsās un pasaulē un jūsmot par mūsu dabas realitāti. Mākslas procesi atspoguļo arī sabiedrības realitāti, šobrīd patiess profesionālisms vairs nav modē, tiek pieprasītas cilvēka prasmes darīt daudzas, reizēm pat atšķirīgas lietas, bieži vien zināšanas ir virspusējas. Arī gleznot ir iespējas visiem, un katrs, kurš novelk krāsu ar otiņu, jūtas mākslinieks. Tikai pēc tam mēs saprotam, ka patiesa māksla, tāpat kā zināšanas un prasmes, nav nejauša un rodas rūpīgā un ilgstošā darbībā. Tāpat arī mūsu tagadnes un nākotnes sabiedrības veidošanā – sadarbībā notiek jau esošo zināšanu pielietošana, pārbaude un analīze. Tā mums tiešām trūkst, to var secināt, izjūtot pārsteidzīgi pieņemtus lēmumus kaut vai nodokļu reformā, kas skars daudzus, īpaši Latgalē dzīvojošos. Francijā tas izraisītu skaļu protestu un revolucionāru diskutu vilni, bet mēs vienkārši atlaižam darbiniekus, kuri „neierakstās” uzņēmumu ieņēmumos.
Latvijā ir nepieciešamas izmaiņas cilvēka drosmes rādītājos. Birokrātija ir ieslēgusi un turpina ieslēgt striktas robežas katra apziņā, kas izpaužas kā neiecietība pret citādo – potēto vai nepotēto, zaļu dzīves veidu atbalstošu vai sava ceļa gājēju. Izpaužoties krāsās, var mēģināt atvērt prāta spējas, drosmi un spēju uzdrīkstēties. Ja sāc pārveidot sevi, atspoguļo to uz audekla, tad nokļūsti tuvāk pasaules pārveidošanas idejām.
„Mums vienmēr ir izvēles iespēja. Es izvēlos senas un mīļas lietas. Arī tējkannu. Priekšmetu ar stāstu.”
Māra
„Demokrātija ir elastīga un pieslīpējama. Kompromisa deķis vienmēr kādam vairāk iegriež, kādu silda, tāpat kā dabas skati kādu priecē, bet kādam rada skumjas.”
Ilvija
„Gleznošanas laikā manī dzimst kas man pašai nepazīstams, bet īsts. Gleznojot es atveros drosmei un brīvībai, un eksperimentam. Meklēt gaismas gleznā ir līdzīgi kā meklēt saturu un dziļumu dzīvē.”
Inga
„Demokrātija veidojas no tā, kā katrs grib redzēt sabiedrību, ‒ dažreiz gribas mieru, klusumu un zvilnēt ar skatu uz gaišu nākotni.”
Ieva
Koprades darbnīca „Demokrātija un Māksla” norisinājās Lūznavas muižas dārzā. Biedrība ESTO vēlas paplašināt radošo cilvēku loku, ticībā, ka radošs cilvēks vienmēr atradīs iespējas, arī ietekmēt lēmumu pieņemšanu un radīt risinājumus neordinārām situācijām. Bet radošumam ir jāatraisās, un tās jau ir metodes, prasmes un domāšanas virziens, kurš jāapgūst un jānodod citiem. Radošs ir ikviens, bet sabiedrības iedomātais rāmis ne vienmēr to ļauj izmantot tās pašas sabiedrības attīstībai. Strukturālās mākslas teorijas pamatlicējs Fēliks Štofels ir teicis, ka ikviens cilvēks ir strukturāls mākslinieks. Mākslai ir sociāls raksturs, kurš spēj ne tikai atspoguļot, bet arī ietekmēt sabiedrības domāšanas radošos principus, rosina atvērtību un toleranci pret citādo. Šī metode izmantota koprades darbnīcā, kas paredz, ka jebkura vecuma cilvēks gūst prieku no radošās darbošanās un vienlaicīgi apmainās viedokļiem, diskutē un paplašina redzesloku. Katrs pasākuma dalībnieks radīja savu stāstu mākslinieces Vēsmas Ušpeles apmācībā, kas pauž mūsdienu demokrātijas vērtības.
