Ka lītai nav stuosta, tai nav vierteibys
Ari kotrai fotografejai ir sovs stuosts. Ļauds, gaismys, kruosys, ainovys… Aiz kotra foto ir fotografs, i par kotru fotografu ir otkon jauns stuosts. Gastejam pi Igora Pliča (66) Preiļūs – jam eipašumā ite ir mīsta vacuokuo kūka sāta, pi sīnys pluoksne latgaliski, kas taišni tū ari aplīcynoj: “Pliča sāta”. Pyrms laika ite beja kopeineica, tod vīsneica, niu vydā īkuortuotys vairuokys ekspozicejis – senejī Latgolys sadzeivis prīkšmati, sova biblioteka, īspaideiga fotoaparatu kolekceja, poša i cytu izcylu Latvejis fotografu dorbi. Pogolmā mostā pleivoj Latgolys karūgs, ite pat styureitī īkuortuots ari Latvejā mozuokais dīvnoms. I tam vysam pa vydu vysod smaideigais Igors ar sovim stuostim par kotru prīkšmatu, kas apleik radzams, par dzeivis nūtikšonom i par 340 Latgolys fotografim – pavysam naseņ juo vadeibā izdūta apjūmeiga i unikala gruomota, iz kuru niu ar skaudeibu verās puornūvadnīki, – jim nikuo taida nav.
Fotomuokslinīks
Igors ir prosts lauku puiss, kas nu dziļu Latgolys lauku (Tiļžys pusē) sovulaik da Reigai aizakiuļs, kur jau nu poša suokuma virziejīs iz sovys sirdslītys – fotografejis – izpieti. Pabeidzs orūdškolu Reigā, tod piec dīnasta gaitu Moskovys apgobolā tīpat aizakaviejs iz vēļ puors godu i absolviejis Moskovys tehnikumu. Tok “dzeive – leluokuo škola!” Piec atsagrīzšonys dzimtinē Ludzā struodova daudzus godus, īkuortova tī foto darbneicu, pa lauku teritorejom daudz brauce – tūlaik kū dziļuok laukūs, tū drupeit leluoks procents nu pakolpuojuma tics pošam fotografam. Kasgadejī kurgani treju vaļstu rūbeža sasatikšonys punktā aiz Zylupis bejs obligats pasuokums. Variejs knipsēt kara veteranus iz nabādu i tik raksteit jim “kvitancejis”. Vēļ padūmu laiku izskaņā Igors paspēja nūsyuteit ministrejai sovus praktiskūs īsacejumus foto kabinetu īkuortuošonai lauku teritorejuos. Sajiems tūlaik ari oficialu atbiļdi, ka īsacejumi sajimti, byušūt izviertāti i (varbyut) ari kas nu tuo īvīsts – pasarakstejs tod vēļ ministrejis īriednis Guntis Ulmanis.
Igors Pličs ir profesionals fotografs ar lelu pīredzi, dybynovs Latgolys fotografu bīdreibu, kūpā ar kolegom izdevs vairuokys gruomotys ar šmukim Latgolys skotim i Latgolys cilvāku foto fiksacejom nu jau 21. godu symtā. Niu kai izdūta apjūmeiga gruomota “Latgales fotogrāfi laika ritumā XIX–XXI gs.” (Latgolys fotografu viesturis izziņu gruomota.) Dati aizvin vēļ teikūt papyldynuoti. Tys ir unikals dorbs, kurā apkūpuotys vysys zinis par ituo regiona fotografim. Na veļti ari dabuota latgalīšu kulturys goda bolvys “Boņuks” nominaceja. Latvejis Nacionaluo biblioteka ar prīcu pajāmuse tai sauktūs obligatūs septeņus eksemplarus, kas jai dateik nu kotra izdavuma, i vēļ dapierkuse kluot ostonis gruomotys, lai varūt nūsyuteit ari bibliotekys filialem uorzemēs.
Igors nasliepn, ka beidzamajā laikā ituos gruomotys deļ saguojs gona daudz stuosteit vysaiduokuos intervijuos, tok ari dorbs īguļdeits pamateigs – seši ar pusi godi nu breiža, kod Viesītē kaidā fotografu saītā par viesturi runuots i vīns nu reidzinīku izasaceja, ka Latgolys fotografu darbeiba ir pilneigi bolta lopa… Igoram tys puoruok osai ausīs īsagrīze. I varbyut labi, ka tai. Pasarunova ar Pīteri Korsaku, kuram ir taiseitys intervejis ar vairuokim Latgolys fotografim, Igoram izadeve tikt ari pi materialu nu Boltkrīvejis, praseita informaceja nu vysu molu.
Tymā pošā laikā juosaprūt, ka itaida gruomota nikod navar byut piļneibā gotova. Materiali vys vēļ turpynoj īt kluot – kotram fotografam pi Igora ir īkuortuota atseviška mapeite. Pa druskai kluot īt kaidi foto, zeimūgi (ar kurim lykta informaceja biļdei ūtrā pusē, kai taida vizitkarte). Tok Igors jau nu poša suokuma beja pījiems, ka nazkurā breidī vys tik byus juolīk punkts i juosyuta iz drukuotovu. Autors pats atzeist, ka gruomota ir vairuok apkūpuojums, a na pietnīceiba, tod tys praseitu vēļ daudz vairuok laika. Tys pats P. Korsaks 50 godus pietejs vysaidus kara fotokorospondentus, leidz izdevs par jim gruomotu. I juojem vārā, ka kotra viesture ir gona staipams jiedzīņs. Par kaidu nu fotografu bejuse ari pretruneiga informaceja sajimta, tod juoizviertej, kurai nu tūs vaira uzaticēt. Slovonais kinorežisors Juoņs Streičs par kaidu nu fotografu na aprokstu, a gondreiž izreiz vasalu kinys scenariju sarakstejs. Igors meistara stuostejumu naeisynova – “lai ir, tei jau ari līceiba, kas poša par sevi ir vierteiga”.
Igors Pličs pi sevi sātā vairuokys ustobys veļtejs izcyluo Latvejis fotografa Juoņa Gleizda pīmiņai, kura foto izmontuoti vēļ padūmu laikūs izdūtajā legendarajā J. Zālīša gruomotā “Mīlestības vārdā”. Atsazeišu – es da ituo nazynovu, ka J. Gleizds sovu fiziskūs sovpateibu deļ navariejs nūspīst fotoaparata pūgu ar rūku, deļ tuo puortaisejs aparatus, kab tū varātu izdareit ar specialu īmuti.
Saiminīks
Cylvāks pīsalāgoj i dora! Igors dora pamateigi.
Tys jam nu fotodarbneicys veiduošonys pamatpryncypu īguojs ari cytuos lītuos. Kod struodoj pi fotonegativu apstruoduošonys, juobyut kuorteibai i teireibai. Sovulaik – bolts halateņš, puoraunamī opovi, lai uora dubli nasanosoj. Putekli tūlaik beja vīns nu leluokūs fotografa īnaidnīku. Pi fotonegativu atteisteišonys vyss palīk cīš labi radzams, kod vīns putekleits var biļdē pasaruodeit jau kai vasala bolka. Tai ka “teireiba – veseleibys pamats i prīšknūsacejums!” Nikuo jauna iz ituo pasauļa.
Starp cytu, padūmu laiku nūrītā Igors pabeja ari Dzeļžabetona ryupneicys vadeituoja omotā – tei atsaroda pi Aglyunys stacejis. Iz barikažu vēļ īspieja nūsyuteit vairuokys kravys ar betona blučim i tod ari poši ar kolegom braukuši da Reigai paleigā. Vāluok, pyrma pavesta Juoņa Puovula II vizitis, pastatejuši ari betona krystus Aglyunys bazilikys kompleksā, tūlaik, sagaidūt pavestu, pamateigi tyka puortaiseita vysa bazneicys apleicīne. Žūga stobu pamatnēs salyktys dzeļžaceļa slīdis, kab stuovātu myužeigi!
Igors jau pārnejuo goda 1. augustā eisā viestulē saraksteja sovys puordūmys par gaidomū Latgolys kongresu i myusu regiona byušonu iz prīšku kūpumā. Tamā jis vēļreiz aicynoj leluoku viereibu pīgrīzt taišni ekonomiskajim vaicuojumim. Prīcej, ka pasuokuma apušknūsaukumā ir īlykts “…nu volūdys da ekonomikai.” Juo puorlīceiba ir, ka volūdys i kuļturys lītys kuortojamys tikai kūpā ar saimnīciskajom, kai tys sovulaik īlykts ari 1917. goda kongresa rezoļucejā. Tikai Latgolys praseitais ir nazkai vysūs laikūs pa druskai izškeidynuots. Par sovom tīseibom i interesem daīs viņ pošim latgalīšim styngruok īsastuot, cytaiž nikuo nabyus.
Pa drupeitei i seceigi ir juoīt iz prīšku. Pi Pliča sātys dorbi nikod naatsastuoj. Kuorma fasadis prīškā īreikuots skaists skvers ar tiļteņu, stryuklaku, zuoluojim i celenim. “Daudz kas ir jau puoraudzs, šys tys apnics – vyss byus juopuortaisa!” Igoram nav mīra, i dreiž viņ dalīk, ka “leluokais deficits vysā Latvejā ir eistyns saiminīks.” Jis nasliepn sovys simpatejis Kārļa Ulmaņa dareitajam saimnīciskūs vaicuojumu rysynuošonā. “Nu kotrys varys var vys tik koč kū īsavuiceit, ari lobu. Drusku žāļ, ka vysu padūmu pīredzi nakritiski atsvīde i vysu tai gruobe nu rītumu – vajag ci navajag. Mes tok Latgolā niu gondreiž nikuo naražojam!” Vēļ vairuok ir juoveicynoj vītejuo uzjiemiejdarbeiba. Ari zemi varam vys vēļ pruoteiguok izmontuot. Igoram ocu prīškā vys vēļ ir Kanadā radzātais, kod lels, sorkons lauks, vydā moza muojeņa – saiminīks audziejs meļneicys. Tī nūsavārta ari vīna cyta ideja, kas ite, Preiļūs, ari eistynuota.
Mozuokais dīvnoms Latvejā
Pa Kanadu ar mašynu braucūt, pošā ceļa molā, var saceit, tukša lauka vydā īraudzeits mozeņš dīvnoms. Tūlaik Igors pi tuo atsastuojs, izpietejs, safotografiejis i piec tam sataisejs sovā pogolmā leidzeigu kūka nameņu – vysim kristīšim. Ite ir vairuoku konfeseju oltorgleznys, lyugšonu gruomotys ari vairuokuos volūduos. Dīvs vysim vīns. Parostai fonā skaņ klusynuota muzyka.
Suokumā katuoļu bazneicys puorstuovi vārušīs iz Igora planim ar aizdūmom, tok piec skaistuo i sirsneiguo rezultata īraudzeišonys tys tyka atkluots 2007. godā eisai pyrma Leldīnis i ari ar katuoļu prīstera rūku īsvieteits.
Igors stuosta, ka J. Streičs, gastejūt mozajā dīvnomā, pat asūt atziņs, ka piec sajiutu “nikur tik tyvai pi Dīva nav bejs, kai ite”.
Igors uzsver, ka ite nav bazneica i nikaidi rituali nateik veikti. Kam vajag, lai atīt, pasiež, paklusej, pameditej ci pasalyudz, ka muok. “Vysa pamatā jau ir tuos desmit bausleibys, kas eistineibā paruoda ceļu, kuru eimūt, mes varim tapt par cylvāku.” Dīvamžāļ – var ari natapt. Igoram kuldā ir vēļ vīns stuosts par kaidu īriedni, kurs kopejneicys darbeibys laikā asūt atbraucs, veics puorbaudis i atkluojs vīna santima naatbiļsteibu kasē. Par tū asūt izlykta 100 latu struope! Igors naslieps sovys dusmys i skali pasciejs: “Pyrma par īriedni byut, vajag īsavuiceit byut par cylvāku!”
Kolpuot cytim ļaudim! Tys ir vysod bejs vysys Igora darbeibys vadmotivs. “Kod kungi klius par kolpim, tikai tod vyss pasamaineis.” Piec tam myusu sarunā jis vēļ drusku sovaiduok itū pošu dūmu formulēs: “Ka tautai byus labi dzeivuot, tod ari prīšknīkim labi dzeivuosīs.” Egoisms ir leluokais myusu īnaidnīks. Nadzeivojam harmonejā ni ar dobu, ni saticeibā ar cytim cylvākim, ni pat atbylstūši poši sovai sirdsapziņai. Par nūžālu asam tikai cylvāki (ar mozū burtu).
Saprūtams, Igors sekoj leidza visim nūtykumim Ukrainā i kotru reitu puorbauda akualitatis (saruna nūtyka 3. martā). Kod tys vyss napruots beigsīs? Nivīns nav gaišregis. Vys tik juorauga dūmuot pozitivi i naļaut nagativajam tevi puorjimt. Nagativais daudz vīgluok dasasyt kluot. Ka na cytaiž, juomeklej īspieja pasasmīt. Īprīškejā dīnā kaids uzjiemiejs pīsūliejs miļjonu “par Putina golvu”. Igors smej, ka juoīt vaicuot pi Preiļu leļu kolekcejis eipašneicys, lai sataisa tū golvu nu muola ci kaids jai tī materials.
Spēt pasasmīt – cik tys ir moz i reizē cīš daudz. Ari par sevi pasasmīt juomuok. Ūtra apsmīt – tī daudz gudreibys navajag. Igors izreiz nūruoda iz sovu plešu golvys vydā – “deļ tuo nav motu, ka maņ tī neironi cīš dreiž skraida i nūraun motim sakneitis.” Tymā poša golvā Igoram jau jauns dorbs pruotā, bet par tū pagaidam nastuosta. “Ai, vysaidi zababoni.”
Kai saprūtit, ar vīnu stuostu ite par moz – vasala gruomota juoroksta. Cytureizi kaids atvad pi Igora sovus gostus i prosa, lai jis “koč kū tai eisai pastuosta”, tod gon saiminīks palīk sirdeigs – mož tod lobuok nimoz i nasuokt? Ite gastejuši ari vairuoki vaļsts prezidenti – Zatlers, Vējonis, ari vairuoki ministri, daudzi Saeimys deputati… Vysi klausejuši, kū Igors stuosta. Augstajim Reigys gostim na reizi viņ jis ari pascejs: “Ka sasaukšu vysus latgalīšus sātā, tev tī Reigā vyss atsastuos!”
Pyrma vosorys plans sataiseit ari nalelu reklamys video – kūdūleigi pastuosteit, kū Pliča sāta Preiļūs pīduovoj – tod lai, kam interesej ite nūteikūšais, brauc gostūs! Stuostu Igoram gona. Ite par vysu ir sovs stuosts – “ka taida nav, tod…” (verīs roksta nūsaukumu).
J.Viļums
