„Latgaliskuma kods Eiropā: nu volūdys da ekonomikai”
Rēzekne, Latgola, Latveja
2022. goda 27.–29. apreļs
2017. goda 5.–6. majā Rēzeknē nūtyka Latgolys symtgadis kongress, kas atguodynuoja Latvejis i pasauļa sabīdreibai par Latgolai nūzeimeigim divim kongresim Rēzeknē: 26.–27. aprelī (piec j. st. 9.–10. majā), kurā vodūšuo lūma beja goreidznīceibai i kurā tyka pījimts viesturisks lāmums atsadaleit nu Vitebskys gubernis i veiduot vīnu vaļsti ar Vydzemi i Kūrzemi, paturūt pošnūsasaceišonys tīseibys tautsaimnīceibys, volūdys i ticeibys vaicuojumūs, i 3.–4. decembrī (piec j. st. 16.–17. decembrī), kur vodūšuo lūma beja strieļnīkim. Ūtruo kongresa rezultatā tyka panuokts, ka tuo laika treis apriņči — Rēzeknis, Ludzys i Daugovpiļs — teik atdaleiti nu Vitebskys gubernis. Latgolys apreļa kongress ir vīns nu pyrmūs, kas aktualizej kūpejis Latvejis vaļsts ideju i sagatavej politiskū i sabīdryski izgleitojūšū platformu Latvejis vaļsts dybynuošonai 1918. goda 18. novembrī.
2017. goda Latgolys symtgadis kongress pījēme rezoluceju i izveiduoja Saīta rezolucejis izpiļdis komiteju (SaRIK), kas atbiļd par rezolucejis izpiļdi i organizej nuokamū Latgolys kongresu. Izviertejūt sasnāgtū i vēļ rysynojamūs vaicuojumus, tyka izveiduota 2022. goda Latgolys kongresa koncepceja. Kongresa tema — „Latgaliskuma kods Eiropā: nu volūdys da ekonomikai”.
Gondreiž pīcu godu pīredze piec 2017. goda Latgolys symtgadis kongresa, a seviški Latvīšu viesturyskūs zemu lykuma pījimšona, aplīcynoj vajadzeibu regulari i mierktīceigi apkūpuot i vierzeit Latgolai i juos dzeivuotuojim nūzeimeigus vaicuojumus. Partū ir svareigi vysmoz reizi pīcūs godūs, nūdrūšynojūt atbiļsteigu puorstuovnīceibu kai nu dzeivuotuoju, tai nu pošvaļdeibu, NVO i cytu organizaceju, analizēt asūšū situaceju i izvierzeit praktyskus aizdavumus i vaicuojumus, kas svareigi Latgolys atteisteibai.
Kas ir organizātuojs?
Pasauļa latgalīšu saīti teik organizāti nu 1992. goda, kod Rēzeknis Latgalīšu kulturys bīdreiba (prīšks. Pīters Keišs) sadarbeibā ar cytom NVO organizēja pyrmū saītu. Saīti nūtyka reizi 10 godūs, pījimtuos rezolucejis sovūs aizdavumūs atsakuortuoja, izsekuot jūs izpiļdei 10 godu garumā beja sarežgeiti. 2012. godā, organizejūt trešū Pasauļa latgalīšu saītu (RLKB prīšks. Anna Rancāne), tyka lamts, ka saīti nūtiks reizi pīcūs godūs, palelynojūt atbiļdeibu par pījimtajim lāmumim. Beja ari raudzejumi izveiduot vīnu „jumta” organizaceju, kas puorstuovātu piļsūniskūs organizaceju poziceju, atguodynojūt 1917. goda lāmumu svareigumu Latgolys atteisteibai. Tys naīsadeve, partū 2017. goda kongresā tyka apstyprynuots nūlykums i īvālāta pyrmuo Saīta rezolucejis izpiļdis komiteja (SaRIK), kas vierza rezolucejis izpiļdi.
Juopīzeist, ka tuoļredzeigs ir bejs komitejis puorstuovnīceibys aspekts, veidojūt komiteju nu Latgolai zeimeigu strukturu vadeibys (Latgolys planavuošonys regions, Rēzeknis Tehnologeju akademeja, Daugovpiļs Universitate, Latgalīšu kulturys bīdreiba (bej. Rēzeknis Latgalīšu kulturys bīdreiba), Latgalīšu volūdys, literaturys i kulturviesturis školuotuoju asociaceja), Bazneicys, diasporys puorstuovs i personys, kas 4. pasauļa latgalīšu saītā veiduoja zynuotniskūs diskuseju pamatu. Kai ruodeja prakse, ideju piecteceibu nūtur taišni pādejī, partū ka vadeituoji vysuos strukturuos (izjamūt asociacejis puorstuovi) puorguojušūs pīcu godu laikā ir nūsamainejuši.
SaRIK sastuovs piec 2021. goda administrativi teritorialuos reformys: Saīta rezolucejis izpiļdis komitejis (SaRIK) prīšksādātuojs — Agris Bitāns, prīšksādātuoja vītneica — Ilga Šuplinska, Sandra Ežmale, Lidija Leikuma, Irēna Kokina (DU), Iveta Mietule (RTA), Sergejs Maksimovs (LPR), Imants Slišāns (LVLKŠA), Juris Viļums (LKB). Diasporys puorstuovs Ugis Sprūdžs, kas kongresā pīsasaceja dorbam SaRIK, kū saīta daleibnīki ari atbaļsteja, nu leidzdaleibys atsasaceja 2019. godā. Bazneicys puorstuovi darbeibā tai i nasaguoja redzēt.
Tys, ka SaRIK puorstuov vysaidys organizacejis i vierzīņus zynuotniskys diskusejis organiziešonai, ļaun byut atvārtim sadarbeibai ar pošvaļdeibom, politiskajim spākim, aktivuokajom piļsūniskajom organizacejom i c.
SaRIK 2021. goda 26. julī Varakļuonūs organizēja presis konferenci, kur īpazeistynuoja ar Latgolys kongresa pamatkonceptu, tymā skaitā nūsaucūt kongresa organiziešonys komitejis gūda bīdrus: Juoņs Buļs — Rēzeknis-Aglyunys diecezis veiskups, Vīsturs Kairišs — režisors, kusteiba „Ar Latgolu”, Anna Rancāne — dzejneica, žurnaliste.
Delegati, referenti, klauseituoji i gosti
Kab paplatynuot īsaisteitūs īdzeivuotuoju lūku i daškiert leluoku svoru pījimtajim lāmumim, SaRIK lēme, ka kongresā var pīsadaleit delegati, referenti, klauseituoji i gosti.
Delegatim ir nūteikta puorstuovnīceiba: leluokais delegatu skaits var tikt izvierzeits nu Latgolys pošvaļdeibu īdzeivuotuoju — 115 (proporcionali īdzeivuotuoju skaitam nūvodūs), nu kotrys Latgolys pošvaļdeibys pa divi puorstuovi, pa vīnam puorstuovam nu tūs pogostu, kas atsarūn cytuos administrativajuos teritorejuos; taipat piļsūniskūs (NVO) organizaceju, tūs školu delegati, kas pīsadalejuši latgalīšu volūdys, literaturys, kulturviesturis olimpiadē voi skotivis runys konkursā „Vuolyudzāni”*, Bazneicys, diasporys, uzjiemieju puorstuovi i kongresa organizātuoji (seikuok par puorstuovnīceibu var vērtīs sātys lopā: https://latgolyskongress.lv/2021/12/16/pisasoki-2022-goda-latgolys-kongresam/).
Kai delegati, tai klauseituoji i referenti pīsasoka kongresam elektroniski. Teik planavuots, ka ir ap 300 delegatu i apmāram tikpat daudz klauseituoju, referentu i gostu. Atsevišks aicynuojums pīsadaleit kongresā tiks syuteits medeju puorstuovim. Kongresa nūrisis platforma byus atkareiga ari nu vaļstī nūteiktūs epidemiologiskūs drūšeibys pasuokumu, nav izslāgta ari hibridforma.
Kongresa saturs i mierki
Kab precizuok izvierzeitu prioritatis Latgolys kongresa dorba kuorteibai, ar Latvejis Nacionaluo kulturys centra finansialu atbolstu tyka organizātys diskusejis Rēzeknē i Daugovpilī (2021. goda 26. septembrī i 4. decembrī), kai ari jaunīšu dūmneica, aicynojūt puorvaļdis, tautsaimnīciskū i navaļdeibys (piļsūniskū) sektoru atsavērt iz padareituo i izvierzeit sasnādzamus mierkus.
2017. goda rezolucejis pamatā ir četri punkti: ceļt latgaliski latvyskū pošapziņu, īdybynojūt Latgolys kongresa dīnu 27. aprelī i Latgolys regionā lītuojumam apstyprynojūt Latgolys karūgu, veicynuot regiona leidzvierteigu ekonomiskū atteisteibu paraleli puorejim Latvejis regionim, panuokt latvīšu volūdys ūtrys rokstu formys nūsastyprynuošonu školā, lingvistiskajā ainovā, plašsazinis leidzekļūs i lītyskajā sferā Latgolys regiona pošvaļdeibuos. Juopīzeist, ka, lai ari ir panuokti labvieleigi i vysaptverūši normativūs dokumentu grūzejumi, procesi, kas ir sakarā ar volūdu vysaiduos sferuos, vys vēļ ir fragmentari. Progress nūstuodnēs i darbeibā ir, tik par finaņsialu atbolstu sevkurā jūmā vys vēļ ir juosaceina atseviški i nav vēļ tics par pošsaprūtamu vaicuojums, ka obeju latvīšu rokstu formu atteisteiba finaņsiali teik atbaļsteita sistematiski.
Daudzys īspiejis (volūdys lītuojums presē, vītejuos aktivitatēs, školā kai izvielis prīškmats, ceļa zeimēs i tml.) ir atkareigys nu pošvaļdeibys iniciativys. Ir panuokta situaceja, ka latgalīšu volūdu var lītuot daudzuos jūmuos, tok sabīdreibys pīprasejums i utilitaruo volūdys vierteiba (pīmāram, latgalīšu volūdys zynuošonys vajadzeiba, stuojūtīs dorbā) ir zama. Partū Latgolys kongresā tiks akcentāta mozūs i regionalūs volūdu lūma Eiropā, taipat atguodynuota volūdys pīvīnuotuo vierteiba ari ekonomiskajūs procesūs, tymā skaitā unikalūs turisma pīduovuojumūs, inovativu produktu i pakolpuojumu izstruodē, jaunu dorba vītu radeišonā, ka teik izmontuota latgalīšu volūda.
Latgolys kongresa mierkis — izgleituot sabīdreibu, ruodūt, ka, saglobojūt sovys saknis (volūdu, tradicejis), sasadorbojūt ar leidzeigom strukturom Eiropā, eipaši Pūlejā i Leitovā, kas ir viesturyski saisteitys ar Latgolys atteisteibu, kai ari Norvegeju i cytom vaļstim, kur ir sekmeiga divu vaļsts volūdys formu voi vaļsts i regionaluos volūdys atteisteiba i lītuošona, ir lels potencials byut par unikala pīduovuojuma, produkta radeituojim i turpynuot byut par senejis kulturys, ideņtitatis nesiejim. Myusu ceļš — caur lokaluo atteisteibu iz nacionalū i eiropeiskū, ruodūt, ka lokaluo, t. i., latgaliskuo latvyskuma styprynuošona ļaun kūpt eiropeiskū.
Latgolys kongresa dorbs tiks organizāts vairuok sekcejuos, kur daleibu jims kongresa delegati i kongresa daleibnīki, taipat vīsi (aicynuotuos personys). Pīsokūt temys i izstruodojūt tezis kongresam, prosom puordūmuot i nūviertēt sova pasūlejuma aktualitati konkretys nūzaris, taipat Latgolys i latgaliskuos ideņtitatis atteisteibys kontekstā Latvejis i Eiropys kulturys, izgleiteibys, tautsaimnīceibys telpā. Aicynojam sevkuru aktivi īsasaisteit mierktīceigu prīšklykumu izstruodē regiona atteisteibys ceļšonai. Tūs aicynojam syuteit iz info@latgolyskongress.lv.
Latgolys kongresa nūslāgumā kongresa delegati apstyprynuos rezoluceju, kurā tiks nūsaceiti nuokamūs pīcu godu aizdavumi i sasnādzamī mierki, kai ari tiks apstyprynuots jauns SaRIK.
Nu sevkura piļsūņa aktivitatis ir atkareigs, kaida byus/ir Latgolys, Latvejis, Eiropys nuokūtne. Politiski aktivuo sabīdreibys daļa Latvejā šūbreid ir mozuoka par vīnu procentu, koč tūs, kas dorbojās piļsūniskajuos organizacejuos, puorstuov kulturys, izgleiteibys, pietnīceibys, uzjiemieju sektoru, ir daudz vairuok. Tod izaškiersim byut aktivi na tik sovā nūzarē, bet ari sabīdreibys atteisteibys i lobkluojeibys lobā!
* Olimpiade i konkurss teik reikuoti nu 2001. goda, bet vaļsts leimiņa jī ir nu 2013. goda.
Ilga Šuplinska,
SaRIK, 13. Saeimys deputate
Uzziņai
1992. goda 11.–13. augustā Rēzeknē nūtyka 1. pasauļa latgalīšu saīts, kas pulcynuoja vysaidu nūzaru specialistus, lai kūpeigi vīnuotūs par atmūdys laika nūrišu strategeju i puorvierteibom, kuo vajag deļ Latgolys regiona atdzimšonys. Roduos lāmumi par latgalīšu volūdys vaicuojumu aktualiziešonu, regiona plašsazinis leidzekļu i gruomotu izdūšonys atbaļsteišonu, Rēzeknes Augstskolas (RA) (nu 2016. goda 1. janvara — Rēzeknis Tehnologeju akademeja, RTA) izveiduošonu. Pasuokums izskanēja ar atjaunuotuo pīminekļa „Vienoti Latvijai” atkluošonu.
2002. goda 11.–13. augustā tyka organizāta 2. pasauļa latgalīšu konfereņce, kuramā tyka pījimts uzsaukums, adresāts Latvejis Republikys prezideņtei V. Vīkei-Freibergai i LR Ministru prezideņtam Andram Bierzeņam. Jimā tyka atzineigi nūvārtāta Vaļsts volūdys lykuma izstruode, RA nūdybynuošonys fakts, atbolsts Latgolys Kulturys centra izdevnīceibys dorbam, taipat akcentāti naatlīkami rysynojamī aizdavumi iz prīšku: „Latgolys kulturviesturyskuo montuojuma saglobuošona i atteisteiba ir skotoma nasaraunamā saisteibā ar nūvoda saimnīciskū dzeivi i vaļsts regionalū politiku. Laikā, kad leluokuo investiceju daļa palīk Reigā i juos apleicīnē, izraisūt Latvejis lauku izmieršonu i katastrofalu bezdorba pīaugumu, skaitom par vitali vajadzeigu vaļsts atbolsta palelynuošonu Latvejis periferejai, seviški Latgolai, samazynojūt nūdūkļu likmis i sekmejūt investiceju pīsaisti.” Uzsaukumā tyka vārsta uzmaneiba iz kuortejuos administrativi teritorialuos reformys sasteigteibys i nalabvieleibys Latgolai, juos rezultatā tyktu maineiti Latgolys kulturviesturiskī rūbeži. Bažeišonuos izaruodejuse pamatuota — piec 2009. goda reformys Varakļuonu vairs nav Latgolys planavuošonys regionā, a jam pīvīnuoti vairuoki Sielejis nūmalis pogosti.
2012. goda 9.–10. augustā Latgolys dīnuos Rēzeknē nūtyka 3. pasauļa latgalīšu saīts, kurā sūpluok plotai kulturys programai nūtyka ari konfereņce, izviertejūt Latvejis naatkareibys laika Latgolys atteisteibys teņdeņcis i krysšonuos cālūņus ekonomikā, izgleiteibys, volūdys, kulturys politikā i aktivi īsasaistūt Latgolys atbolsta programys realizacejā. Pījimtuo rezoluceja paredzēja praktiskus pasuokumus kai Vaļsts volūdys lykuma 3. panta 4. dalis īdarbynuošonai Latvejis volūdys i izgleiteibys politikā, tai sabīdryskuo pasyutejuma aktiviziešonu i latgalīšu volūdys respektiešonu vaļsts komunikaceju i plašsazinis leidzekļu politikā. Itamā konfereņcē pyrmū reizi beja puorstuovāti ari Sibirejis latgalīši, īpazeistynojūt ar sovu izdzeivuošonys pīredzi 20. godu symta garumā.
2017. goda 5.–6. majā 4. pasauļa latgalīšu saītā nūtyka Latgolys symtgadis kongress, kas beja veļteits Latgolys kongresa symtgadei i analizēja 1917. goda lāmumu eistynuošonu. Kongresu organizēja Latgalīšu kulturys bīdreiba, Rēzeknis Tehnologeju akademeja, Daugovpiļs Universitate, a juridiski viesturyskuos sekcejis dorbu — K. Dišlera fonds i Publiskūs tīseibu iņstituts. Akademiskajam pasuokumam tyka izvālāts simbolisks nūsaukums: Latgolys symtgadis kongress izcēle pasuokuma zeimeibu Latvejis viesturē, pastreipojūt faktu, ka vīnuotys Latvejis vaļsts koncepts pyrmū reizi tics izvierzeits taišni Rēzeknē. Kongresā pīsadaleja 551 registrāts daleibnieks. Pyrmū reizi pasuokums tyka translāts Latvejis televizejā, sajamūt plotu rezonaņsi. Kongresa gaitā tyka pījimta rezoluceja i izveiduota Saīta rezolucejis izpiļdis komiteja (SaRIK), kurys aizdavums ir pauotrynuot i viertēt pījimtūs praseibu izpiļdi, taipat snēgt puorskotu par rezolucejis eistynuošonys gaitu kūpumā.
Rezolucejis pamats ir 1917. goda kongresa lāmums par apsavīnuošonu ar Kūrzemis i Vydzemis latvīšim, paturūt pošnūsasaceišonys tīseibys volūdys, pošvaļdeibu, ticeibys, školu i saimnīciskajūs vaicuojumūs. Rezolucejā ir četri pamatpunkti: 1) izpyldūt 1917. goda Latgolys kongresa lāmumu 2. punktu, Latvejis vaļstei nūdrūsynuot Vaļsts volūdys lykuma 3. panta 4. dalis realu darbeibu, 2) aicynuot Latgolys planavuošonys regiona padūmi oficiali apstyprynuot latgalīšu (Latgolys) karūgu (tymsai zyls-bolts-tymsai zyls), nūsokūt juo lītuojuma kuorteibu, 3) Latvejis Republikys regionalū politiku baļsteit iz Satversmis 3. panta, precizi i skaidri nūsokūt regionu funkcejis, kas ļautu efektivi rysynuot daudzys vaļstiskys problemys, 4) nūsaceit 27. apreli par Latgolys dīnu i īkļaut jū lykuma „Par svātku, atceris i atzeimojamom dīnom” 2. pantā kai atzeimojamu dīnu.
