Biedrība ESTO pieredzes apmaiņas vizītē Bergenā organizēja pasākumu “Sarunas par svarīgo – Personiskais un ideoloģiskais demokrātijas kultūrā”. Domu apmaiņā par personības un kritiskas domāšanas nozīmi laikmeta griežos piedalījās latviešu diaspora. Sarunu vadīja projekta vadītāja Ināra Groce, biedrības “Bergauši” vadītāja Ilga Švāne. Sarunu noslēgumā klātesošie noskatījās Ināras Kolmanes filmu “Mātes piens”, kas veidota pēc Noras Ikstenas romāna motīviem, pievēršas stāstam starp trīs paaudžu sievietēm vēstures laika griežos.
Filmā tiek fiksēta dažādos vēstures posmos dzīvā vēsture – ģimenē, mājās, sēžot uz dīvāna un skatoties bilžu albumus, ar savstarpēju brīdinājumu neko nestāstīt pat draugiem. Totalitārā sistēmā no paaudzes paaudzē nodota informācija faktiski ir alternatīva vēsture – līdzās cilvēku personiskajai pieredzei un pārdzīvojumiem tajā ir arī oficiālās ideoloģijas neatzīti vai noklusēti fakti, notikumiem iespējamas dažādas un pat pavisam atšķirīgas interpretācijas.
Filma Mātes piens ar dzīvo vēsturi saistīta vairākos līmeņos, tās varones Noras neformālā izglītošanās ir daļa no filmas stāsta, kas atspoguļo vienas ģimenes trīs paaudžu sieviešu likteņus politisku notikumu un režīmu kontekstā. Filmas literārais pirmavots ir daļēji autobiogrāfisks, arī filmas veidotāji ir ielikuši savu personisko pieredzi par filmas laiktelpu, kurā dominē 20. gadsimta 70.–80. gadi, padomju stagnācijas periods, saukts par Brežņeva laikiem (Inga Pērkone).
