Sarunas veids, kur saruna ir daļa no darbības, mūzikas vai kino skatīšanās un darbības refleksijas, palīdz izprast un izdiskutēt jaunas idejas un risinājumus kopienas dzīves kvalitātes uzlabošanai. Vizuālā stāstā ielikts saturs ir vieglāk saprotams un izraisa daudz spēcīgāku darbnīcas dalībnieku emocionālo reakciju nekā pilsoniskās sabiedrības tēmu diskutējot bez radošas kopdarbes.
Sarunai kopā ar radošo nodarbi AIF projekta aktivitāšu “Klausies.Saproti.Rīkojies” ietavros tika izvēlēta Elvīra Škutāne, stikla meistare, kurai ir ilgstoša žurnālistes pieredze Latgalē, viņa ir analizējusi notikumus un sabiedriski politiskos procesus, veidojusi publikācijas reģionālajā presē. E.Škutāne dzīvo un darbojas daudznacionālajā Krāslavas kopienā, dzimtā valoda ir krievu. Uzskatām, ka pierobežā īpaši būtiski ir iesaistīt sarunā par pilsoniskajām aktivitātēm dažādu tautību pārstāvjus, lai dalībnieki izprastu citādu piederību. Tādejādi stikla darbnīca nodrošināja atklātu sarunu un domu apmaiņu, apvienojot radošu darbošanos un vienlaicīgi diskutējot par pierobežas problēmām pilsoniskas sabiedrības jomā. Stikla veidošana ir viens no lietišķas mākslas veidiem, vienkāršas stikla detaļas kopīga līmēšanas pieredze palīdzēja dalībniekiem ne tikai izteikties vizuāli, bet ir atmiņā paliekoši. Darbojoties radoši kopā, sarunā veidojās arī neformāla diskusija par pierobežas īpašajām problēmām un cilvēku aktivitātes nozīmi tajā. Iesaistīšanās tajā dalībniekus ir rosinājusi mainīt savus stereotipus par Latgales pierobežu un kopā diskutēt par perspektīvām, kuras rada drošu sabiedrības vidi. Kā piemēram, kā rosināt sabiedrības integrāciju un sekmēt valsts valodas apguvi, mazināt ģeogrāfiskās atstumtības šķēršļus.
Saruna pilnībā netika filmēta, tikai daži sižeti, pasākums tika fotografēts. Sarunas iefilmētais sižets ir pievienots atskaitei. Labākai darbnīcas izpratnei pievienojam atziņu apkopojumu. Dažas atziņas no darbnīcas:
- Amatu mākslas meistardarbnīcas pierobežā uzlabo dzīves kvalitāti, stiprina reģionālo identitāti un piederības sajūtu, kā arī sekmē tūrisma attīstību pierobežas reģionos
- Tieši piederības sajūta rosina iedzīvotājus būt aktīviem vietējiem kopienā, izteikt savus ierosinājumus vai priekšlikumus, justies atbildīgam par to vietu, kurā dzīvo
- Krāslavas simbols ir piecas tautības laivā, tāpēc reģionālā identitāte veidojas no daudzām mazām identitātēm – poļu, baltkrievu, latviešu, krievu un lietuviešu.
- Amati un tradīcijas palīdz veidot šo dažādu tautu vienoto esamību un palīdz kopā veidot arī vietējo sabiedrību
- Pierobežā šajā ģeopolitiskajā situācijā ir svarīgi, lai būtu patiesas informācijas aprite, lai cilvēkus nemaldina agresorvalstis
- Ekonomiskās pārticības līmenis pierobežā ir zemāks nekā pārējā Latvijā un līdz ar to cilvēkus ir vieglāk maldināt un manipulēt
- Mazie amatniecības un tūrisma uzņēmumi rada darba vietas, tas ļauj pierobežas cilvēkiem nonāk plašākā saskarsmē un komunikācijā ar ceļotājiem no dažādām Latvijas pilsētām, citām valstīm, paplašina redzesloku, cilvēks jūtas drošāks un vairāk pārliecināts par sevi, vairāk novērtē savas iespējas šajā dzīvesvietā
- Pielāgojot tradicionālās amatniecības prasmes mūsdienām, rodas jauni tūrisma produkti, kas stiprina vietējo kopienu
- Aktīvs dzīvesveids, iespēja radīt papildus ieņēmumus ģimenei palielina lojalitāti un uzticēšanos valstij un tādejādi stiprina arī pilsonisko sabiedrību
- Latgales reģiona amatniekiem darbošanās tūrisma jomā arī ilgtermiņā palīdz uzlabot dzīves kvalitāti
- Amatu mājas izveide pierobežā sekmē ne vien pierobežas reģiona ekonomisko attīstību, bet rada jaunas sadarbības iespējas, iekustina pilsoniskās sabiedrības aktivitātes, pašizpausmi
- Amatniecības tradīciju atdzimšana ir radījusi jaunas biedrības, cilvēki paši izsaka vēlēšanos tās veidot
- Iedzīvotāji biežāk griežas pašvaldībā un uzticas pašvaldībai, jo ir saņēmuši atbalstu savām idejām un ierosinājumiem – redz jēgpilnu rezultātu pilsoniskas sabiedrības aktivitātēm (kopīga tūrisma stratēģijas izstrāde – rezultātā atbalsts tūrisma aktivitātēm un uzņēmumiem, ir bijušas konsultācijas ar iedzīvotājiem un sanāksmes par amatu mājas piepildījumu un attīstību, nepieciešamība veidot kopīgas institūcijas un biedrības, lai attīstību pierobežas pilsētu)
