Projekta “Klausies.Saproti.Rīkojies” noslēguma fāzē tika novadīti septiņi podkāsti StreamYard platformā (Iveta Balčūne, attālināti), kas tika sasaistīti ar tiešsaistēm biedrības “ESTO” Facebook lapā. Podkāstu sarunas ir publiski pieejamas biedrības “ESTO” Facebook vietnē. Katras sarunas ilgums aptuveni 1 stunda.
Podkāstu tematika, atbilstoši projektā definētajiem mērķiem, skāra vairāku sabiedrības grupu līdzdalības jautājumus, tie tika risināti diskusijas formā ar uzaicinātajiem sarunu viesiem, kuri pārstāvēja dažādas profesionālās jomas un dalījās ar savu pieredzi demokrātijas veicināšanas procesos.
Podkāstu viesi:
- 05.09.2023. – Līga Lindenbauma, kultūras notikumu kuratore un pakalpojumu dizainere, Ruckas mākslas fonda vieskuratore (2021 – 2023);
- 29.09.2023. – Vilis Brūveris – moderators un līdzdalības eksperts, NVO izaugsmes inkubatora vadītājs;
- 24.10.2023. – Lība Bērziņa – iekļaujošas kultūras veicinātāja (ar kustību traucējumiem), dizainere, biedrības COLORIZE dibinātāja;
- 14.11.2023. – Āris Ādlers – līdzdalības eksperts, starptautisko projektu vadītājs (šobrīd strādā un dzīvo Dānijā);
- 20.11.2023. – Ilga Švāne- Latviešu biedrības Bergenā vadītāja (Norvēģija);
- 04.12.2023. – Regita Zeiļa – Latvijas Sociālās uzņēmējdarbības asociācijas vadītāja;
- 15.12.2023. – Ieva Johansson – apmācību trenere, “Vērtību skolas” veidotāja, izaugsmes platformas “MeYou.One” līdzradītāja.
Podkāstu skatītāji/ klausītāji tika aicināti aktīvi iekļauties, rakstot tiešsaistes laikā komentāros savus jautājumus, atziņas, pārdomas par podkāsta tēmu.
Podkāstu gaitā tika skatīti dažādi sabiedrības līdzdalības veidi, rīki, metodes, pieejas, paplašinot podkāsta skatītāju izpratni par dalības veidiem, kā dažādas sabiedrības grupas vat tikt iesaistītas lēmumu pieņemšanā vietējā, rēgionālā, valsts līmenī.
Podkāstu sarunu atziņas:
- Kopienu mākslas projekti veicina kopienas līdzdalību ne tikai mākslas procesos, bet arī tie var būt saistīti ar demokrātijas izglītību, ar iedzīvotāju iesaistīšanos lēmumu pieņemšanā, jo daļa sabiedrības ne labprāt iesaistās politiķu rīkotajās diskusijās un tikšanās pie sarunu galdiem, taču savu viedokli var paust radošā veidā un tādējādi būt aktīvi iesaistīti. Piemēram, piedaloties sociāli atbildīgu, iedzīvotāju problēmjautājumus demonstrējošu plakātu un mākslas darbu kopradē vai stiprinot kopienas iedzīvotāju savstarpējo sadarbību ar radošo projektu palīdzību, kas perspektīvā sekmē iedzīvotāju piederības sajūtu konkrētajai vietai, kā arī atbildību par konkrētajā vietā notiekošajiem procesiem, līdzdalību savas kopienas dzīves apstākļu uzlabošanā. Atsevišķām sabiedrības grupām – sociāli nelabvēlīgā situācijā esošiem, ar ierobežotām iespējām, piemēram, dzirdes, redzes traucējumiem radošie koprades projekti ir bieži vien vienīgās iespējas, kā paust savu viedokli un tikt sadzirdētiem. Pašvaldības, sadarbībā ar biedrībām, dažādām interešu grupām var iniciēt radošo kopprojektu idejas un tādējādi sasniegt mazāk aizsargātās iedzīvotāju grupas. Ar mākslas valodas palīdzību var tikt izgaismoti kopienā, sabiedrībā esošie izaicinājumi un to risināšanas iespējas;
- Jauniešu līdzdalības rīki kā “Kafija ar politiķiem”, “Saldējums ar lielajiem”, “Tēja ar uzņēmējiem” Latvijā intensīvi ir attīstījušies kopš 2000.gada. Tās ir efektīvas metodes, kā jaunieši var tieši sadarboties ar lēmumpieņēmējiem un darba devējiem, taču šo metožu efektivitāti nosaka nevis sarīkoto tikšanos skaits, bet darbs, kas tiek veikts pēc šīm tikšanās reizēm, konkrētās rīcības no abām pusēm, lai pilsētā, novadā, pagastā notiktu kādas pozitīvas pārmaiņas jauniešiem draudzīgas un atbalstošas vides veidošanā. Šķiet, ka bieži vien jauniešus uzklausa, bet “nesadzird” un arī neseko nekāda rīcība. Eiropas jauniešu auditorijas aptaujās bieži vien tiek minēta vilšanās savu valstu politiskajās sistēmās, pieminot korupciju, manipulēšanu ar informāciju, jauniešu auditorijas formālu iesaisti utt. Taču digitālo rīku attīstība ir pavērusi lielākas iespējas būt jauniešiem sabiedriski aktīviem un paust savu viedokli. Jauniešu līdzdalības impulsi/iniciatīvas ir svarīgi, jo tie “pielīp un izplatās” tālāk, veidojot “sniega bumbas efektu”;
- Godīga un cieņpilna attieksme – pamatvērtība, rīkojot sabiedrības iesaistes pasākumus, lai tie nebūtu formāli, bet jēgpilni;
- Labās prakses piemērs – Torup viedais ciems Dānijā ar aktīvu iedzīvotāju iesaisti (https://www.smartrural21.eu/villages/torup_dk/);
- Sabiedrības ar ierobežotām iespējām (piemēram, ar kustību traucējumiem) iesaiste demokrātijas un citos sabiedrības procesos Latvijā uzlabojas, taču joprojām daudzās sabiedriskajās iestādēs nav atrisināti fiziskās vides piekļūstamības jautājumi, kas saistīti ne tikai ar finanšu resursu trūkumu pacēlāju ierīkošanai, bet arī ar izpratnes trūkumu par to nepieciešamību. Ir jābūt nevis projektveidīgai/periodiskai pieejai, bet gan sistemātiskai rīcībai,lai sabiedrības grupas ar ierobežotām iespējām varētu līdzvērtīgi piedalīties sabiedrības procesos, tajā skaitā demokrātijas līdzdalības aktivitātēs. Lai demokrātijas procesi cilvēkiem ar ierobežotām iespējām būtu iekļaujoši, jāsāk ar elementāru iespēju nodrošināšanu un piekļūstamību pagasta pārvaldei, pielāgotam vēlēšanu iecirknim at atbilstošām labierīcībām utt.
- Latviešu biedrības (Bergenas latviešu biedrība) iniciatīvas stiprina latviešu kopienas veidošanos ārvalstīs un sekmē arī diasporas aktīvāku pilsonisko nostāju attiecībā uz dažādiem Latvijas politikas, demokrātijas, attīstības jautājumiem. Tādi notikumi kā Latviešu Dziesmu un deju svētki – ir viens no motivējošiem faktoriem ne tikai diasporas amatierkolektīviem, bet arī nacionālās pašapziņas stiprināšanai, dzīvojot ārpus Latvijas. Ir apsveicams Norvēģijas valsts un pašvaldību sadarbība ar nevalstisko sekopru un atbalsts diasporas biedrību darbības finansēšanā, kā arī iekļaušanā norvēģu pilsoniskajās aktivitātēs, diasporu viedokļu uzklausīšanā un iesaistē;
- Par sabiedrības iesaistes rīku var kļūt arī atbildīga uzņēmējdarbība, kas ar savu pakalpojumu vai preci uzlabo dažādu sabiedrības grupu dzīves kvalitāti. Bieži vien sociālās uzņēmējdarbības pamatā ir darbs nevalstiskajā sektorā, kur tiek apzinātas dažādu mērķa grupu vajadzības, piemēram, kopienu resursu skapji, cilvēku ar ierobežotām iespējām iesaiste darba tirgū un tādējādi arī socializācija utt.;
- Sabiedrības iesaistes rīki turpina attīstīties, taču sabiedrības līdzdalības pamatā ir cilvēku attieksmes un vērtības, no kurām izriet turpmākā līdzdalība sabiedriskajos un demokrātijas procesos un līdzatbildība par notiekošo savā ciematā, pilsētā, valstī. Īpaši tagadējo globālo izaicinājumu, miera apdraudējumā laikā ir svarīgi apzināties savas kultūras, tradīciju, kultūras mantojuma vērtības, lai tās tiktu nodotas jaunajai paaudzei un tādējādi nodrošinātu šo vērtību saglabāšanos.
Podkāstu sērijas noslēgumā ir gūta pārliecība, ka biedrības “ESTO” rīkotās sarunas par sabiedrībā aktuālām tēmām ļauj plašāk paskatīties, analizēt un izzināt dažādos sabiedrības līdzdalības un līdzatbildības rīkus. Kā turpinājums iesāktajam podkāstu ciklam tiek plānoti nākamie podkāsti, kas izgaismos un meklēs atbildes uz jautājumiem par kultūras mantojuma vērtībām un lomu sabiedrības identitātes un sadarbības stiprināšanā, kopienas aktivizēšanā, vietas sociāli ekonomiskajā attīstībā.
