Autors: Ināra Groce
Rubrika: Es un mēs
Īstenot sapni, kurš iecerēts pirms 30 gadiem, radīt vilkmi vietējai sabiedrībai un rosināt Ziemeļlatgales atklāšanu. Tās ir tikai dažas lietas, kuras īsteno Maruta Castrova, Balvu biedrības “Ritineitis” un pieaugušo izglītības centra “Azote” vadītāja.
“Ritineitis” ir kustības simbols, kurš raksturo Marutas daudzveidīgo darbību – Balvu tautas teātra režisore un aktrise, pasākumu un svētku organizētāja un vadītāja, ir veidojusi netradicionālas modes skates, pagalmu svētkus bērniem un pirts svētkus, ikgadējos koncertus uz Balvu ezera „Mūzika saulrietam”, vada tālākizglītības centru, un vēl daudzos notikumos tiek iesaistīti pilsētas un novada cilvēki. „Ritineitis” radās kā neformālas grupas apzīmējums. Latgalisks nosaukums, pateicoties Rutai Cibulei, kura līdzās kultūras sadarbības partneriem Alūksnē un Gulbenē ir piesaistījusi arī latgaliešus.
Maruta par sevi stāsta: „Varu vadīt nometnes, organizēt pasākumus, zīmēt, teātri spēlēt, esmu tāds kā ritenis. Atradu bērnu grāmatiņu – tur bija ritineitis, nu ļoti labi, skan latgaliski un viss tādā kustībā un darbībā. „Ritineitim” ir studija „Azote”. Tā ir amatniecības studija, kurā arī mēs mācāmies, meistari var nākt un nodot savas zināšanas. Biedrības pamatnodarbošanās ir pieaugušo izglītība, kursi, dažādu pasākumu un svētku organizēšana, sociālā joma un labdarība.”
Kultūras dzīve ir diezgan piesātināta. Kā tiek veidoti pasākumi, ko vēl jaunu var piedāvāt? Kā saprast sabiedrību un auditoriju – kas ir nepieciešams?
Esmu ļoti mīlējusi Balvus, kaut gan dzimusi Gulbenē un augusi Stāmerienē. 12 gadu vecumā sāku iet teātrī, vadīju pasākumus. Un tā ar šiem cilvēkiem esmu izaugusi kopā, viņus pazīstu, zinu, kurā brīdī varu pajautāt un kad ir vieglāk iesaistīt. Reizēm pati brīnos, kā to daru un zinu un kāpēc man tas ir jādara. Ir jautājumi, kuriem nevajag atbildes. Idejas atnāk, informācija, kuru nedrīkst nedzirdēt vai nedarīt. Ja man ir ideja, to vajag realizēt. Sākumā trūkst līdzekļu, bet tie parasti atrodas. Ja ideja ir īstajā laikā un vietā un tā ir vajadzīga, tad uzrodas viss, lai to varētu īstenot.
2019. gadā Balvos pirmo reizi norisinājās pasākums „Ziedotāju aplis”, kas ir starptautiska ziedojumu piesaistes metode, aizsākusies Lielbritānijā. Pirms pasākuma izsludinājām pieteikšanos, tika izvirzītas trīs projektu idejas, to autori sešās minūtēs pastāstīja, kā saņemtais atbalsts var palīdzēt īstenot skaistas ieceres, lai kopienas dzīvi padarītu labāku un pilnvērtīgāku. Ziedošanas pasākumā Balvu muzejā kopā bija vairāk nekā 50 ziedotāju un atbalstītāju, kopā saziedoja vairāk nekā 3000 eiro, kuri tika izmantoti bērnu rotaļu laukuma izveidei, invalīdu biedrībai inventāra iegādei kustību nodrošināšanai, vecās pieturas stāsta izveidei.
Demokrātijas priekšrocības ir plaša brīvība īstenot savas idejas, biedrības raksturo sabiedrības pilsonisko apziņu un aktivitāti. Kāpēc no darba pašvaldībā izvēlējāties darbību nevalstiskajā sektorā?
Vienu brīdi Balvu novada pašvaldībā darbojās koordinators, lai apvienotu nevalstiskās organizācijas. Izveidojās ne visai veiksmīga sadarbība, jo biedrības tomēr darbojas individuāli, neatkarīgi. Šobrīd nevalstiskās organizācijas ir vairāk aktivizējušās, paplašinās arī iespējas, jo cilvēki zina, kas ir projekti, kā tos raksta un, pats būtiskākais ‒ kā var aizstāvēt savas intereses. Es pati iesaistījos biedrību darbībā 2009. gadā, varēja sniegt iedzīvotājiem papildu pakalpojumus, kurus pašvaldība nevarēja atļauties, bija pieejams finansējums pieaugušo prasmju attīstībai. Un tā tas ceļš aizgāja, radās pieaugušo mācību centrs „Azote”, kur apliecības saņēmuši jau vairāk nekā tūkstotis iedzīvotāju.
Pašlaik lielākais darbs norit pie Eiropas Sociālā fonda projektiem saistībā ar bezdarbniekiem. Šis projekts bija atspēriena punkts papildu finansējuma piesaistei, lai izveidotu studiju „Azote”. Vēl domājam par svečotavu hobija līmenī, tajā nāk cilvēki ar īpašām vajadzībām. Mācāmies, veidojam, pārbaudām, cik ilgi svece deg un kā izskatās. Izaicinājums ir rast finansējumu biedrības pastāvīgai darbībai, reizēm jāuzdrošinās darīt neordināras lietas. Pašvaldībā strādāt ir mierīgāk, jo ir garantēts mēneša ienākums. Bet nevalstiskajā sektorā tu atbildi par to, ko dari, un varbūt tāpēc darbs biedrībās rada plašu telpu, kurā var izplest spārnus. Ja nevaru izplest, tad tās idejas nerodas.
Šogad Balvos tika atklāta daiļamata studija „Azote”, daudzās pilsētās jau tādas darbojas kā amatnieku centri.
Jau 30 gadus vēlējos Balvos izveidot vietējo ražotāju studiju. Sapnis radās, kad strādāju Balvu amatniecības skolā, man likās, ka radošu cilvēku darbus vajag piedāvāt plašākai sabiedrībai. Manas prasmes ir vienkopus sapulcināt amatniekus un mājražotājus. Te arī veidosim kāzu pieturvietu, jo studija atrodas stratēģiski izdevīgā vietā, blakus Balvu kultūras namam, daudzdzīvokļu mājas pirmajā stāvā. Studijai izveidota atsevišķa ieeja ar nelielu koka terasi, sienas apdarei izmantojām veca šķūņa dēļus, interjerā savienojot mūsdienīgo ar senatnīgo. Tiek plānotas meistarklases, lai apmeklētāji iepazītos ar amatniekiem, mājražotājiem un māksliniekiem, kuru izstrādājumi veido „Azotes” saturu, – vairāk nekā 50 amatnieki no Latgales un Vidzemes.
Kāds ir jūsu izaicinājums?
Aktīvo iedzīvotāju fonda atbalstītais projekts „Iepazīsti sevi Ziemeļlatgalē” sadaļā „Demokrātijas kultūra”. Plānojam apvienot biedrības Ziemeļlatgalē, izveidot nevalstisko organizāciju platformu, lai novadā cits citam palīdz un atbalsta. Lai veidotos sarunas, iedzīvotāji izprastu un iesniegtu savus priekšlikumus pašvaldībā. Bieži vien cilvēks pats pat neiedrošinās to darīt. Piemēram, pašvaldība Balvos var nezināt, ka Bērzpilī pāri upei vajag izveidot tiltiņu, lai varētu ienākt mežā un lasīt ogas.
Kas ir demokrātijas kultūra?
Mani lauki. Un vecmamma, kura klāj galdu. Atmiņās no bērnības – balts galdauts, daudz cilvēku un viesu. Kad vecmamma aizgāja mūžībā, tad mums šī pietrūka ‒ uzņemšanas kultūras, gatavošanās, tas, ka ir jābūt baltajam galdautam. Tagad mēs maija sākumā radām Baltā galdauta svētkus. Tātad tas tomēr nav pamatīgi saglabājies, ja ir jārada no jauna. Vecmammas laikos neviens nerunāja par pilsonisko sabiedrību, demokrātijas kultūru, tas nāca līdzi. Mēs tagad to ietērpjam dažādos vārdos un darbos. Demokrātijas kultūra ir neuzspiestas aktivitātes, kuru galarezultātā ir kultūras piedeva – māksla, mūzika. Arī tūrisms, kas ir sava veida māksla.
Vai attālās apdzīvotās vietas teritoriālās reformas rezultātā nebūs zaudētājas?
Lēmējvara būs tālu, bet tad vietējām biedrībām lielāks spēks un redzējums.
Kā tiks atklāta Ziemeļlatgale?
Mūsu biedrība aktīvi darbosies deviņos ciemos Kārsavas, Balvu, Baltinavas, Rugāju un Viļakas novados. Paredzam izveidot platformu, biedrību kodolu no novadu aktīvākajām organizācijām, kas būs lemtspējīga un varēs aizstāvēt savu viedokli un iedzīvotāju intereses. Paredzēti pasākumi ar viesiem, ciema ideju banka un diskusijas, atbalsta iniciatīvas. Kopīgi veicināsim brīvprātīgo darbošanos un kopienas saliedēšanu. Man ir paredzēts īpašs pasākums – nomināciju balvas un balle „Prēslīca” aktīvākajām biedrībām. Prēslīca ir būtiska detaļa, lai vērpjamais ratiņš darbotos. Tāpat arī biedrībās, ja nav aktivitātes un aktīvu cilvēku, tad tā biedrība ne dziest, ne deg. Daudzās organizācijās vajadzīga paaudžu maiņa, bet tā tik ātri nenotiek.
Kā kultūras darbinieki izjūt pandēmiju?
Šis ir laiks, lai mainītos. Kultūras darbinieku dzīve līdz šim ir ritējusi karuselī, nav bijušas ne sestdienas, ne svētdienas, ne arī vasaras. Var izbaudīt mirkli, domāt jaunas idejas un nākotnes redzējumus. Ir jāpriecājas, jo radies laiks sev un ģimenei, ieraudzīt vienam otru.
Ziemassvētki ir pārdomu laiks…
Jāraksta sev vēstule. Tagad jau reti ar roku rakstām. Tādu garu, kurā ir nākotnes mērķi un izdarītie darbi, arī idejas. Tā būs saruna pašam ar sevi. Jo cilvēki ļoti meklē sevi un ceļus pie sevis. Kas atrodas manā skapī, manā ķermenī, manās sajūtās? Vēl mēģinām paši sevi izsist no līdzsvara – pieķeramies apkārtējām negācijām, ielaižam sevī. Jaunie cilvēki iet kursos un mācās, tas ir jādara visiem, jo sevi vajag pastāvīgi attīstīt, īpaši tajā, kas patīk. Un tad notiek klikšķis, tu nesaproti, par ko īsti dusmojies, biji neapmierināts vai uztraucies, saproti, ka daudzas lietas ir maznozīmīgas. Bet tās ir jāizdzīvo, jo nevari līdz tam tā vienkārši nonākt. Bet, tiklīdz nonāc, sakārtojas iekšējā būtība, un tad, kad iestājas miers, pazūd iekšējais drebulis un bailes. Iekšēji sakārtotu cilvēku nevar izsist no līdzsvara. Cilvēks ir tikai enerģija, dzīvojam caur to enerģiju. Mana meita saka, ka Dievs sirsniņā dzīvo. Sargāsim savas sirsniņas.
Rubrika “Es un Mēs“ ir publicēta ar Islandes, Lihtenšteinas un Norvēģijas atbalstu caur EEZ un Norvēģijas grantu programmu “Aktīvo iedzīvotāju fonds”. Par publikācijas saturu atbild biedrība “ESTO” projekta “Klausies. Saproti. Rīkojies!” ietvaros.
