Kāda ir sabiedrības aktivitāte un iesaiste visos Latgales reģiona novados un divās valstspilsētās – Daugavpilī un Rēzeknē, tika analizēts biedrības “ESTO” pētījumā. Lasītājiem piedāvājam dažus secinājumus gan par pašvaldību sadarbību ar biedrībām, gan par pašu iedzīvotāju spēju sadarboties un panākt savu interešu aizstāvību.
Svarīgākais nākotnes redzējuma dokuments ir konkrētās pašvaldības attīstības programma turpmākajiem gadiem un ilgtspējīgās attīstības stratēģija.
Gandrīz visās attīstības programmās stratēģiskajā daļā ir norādītas vidēja termiņa prioritātes, kas attiecināmas uz nevalstiskajām organizācijām un sabiedrības līdzdalību, kā arī iekļauti uzdevumi sekmēt iedzīvotāju un sabiedrisko organizāciju līdzdalību lēmumu pieņemšanā, taču konkrēti veicamie darbi nav aprakstīti.
Latgales reģiona pašvaldību tīmekļvietnēs (mājaslapās) sadaļa “Sabiedrības līdzdalība” ir izveidota astoņās pašvaldībās, tāda nav pieejama tikai Rēzeknes valstspilsētas pašvaldības mājaslapā. Ne visām pašvaldībām šī sadaļa pieejama mājaslapas sākuma izvēlnē. Dažās tīmekļvietnēs tā izveidota kā pakārtota izvēle kādai citai sadaļai, piemēram, “Pašvaldība”, “Ziņas”. Publicētās informācijas saturs ir ļoti atšķirīgs. Vairumā pašvaldību šajā sadaļā publicē tikai informāciju par publiskajām apspriešanām.
Informācija par atbalstu nevalstiskajām organizācijām pašvaldību tīmekļvietnēs pieejama dažādos dokumentos – ir pašvaldības, kuras publicējušas lēmumus un nolikumus par finansējuma piešķiršanu, un ir pašvaldības, kurās par nevalstiskajām organizācijām sniegto atbalstu, tajā skaitā piešķirto finansējumu, informācija pieejama tikai pašvaldību gada publiskajos pārskatos un ziņās jeb aktualitāšu sadaļā.
Informācija par pašvaldībā izveidotajām komisijām galvenokārt neietver datus par nevalstisko organizāciju pārstāvjiem tajās.
Nevalstisko organizāciju pārstāvība konsultatīvajās padomēs atspoguļota tikai divu pašvaldību tīmekļvietnēs.
Informācija par sabiedrības līdzdalību aplūkotajās pašvaldību tīmekļvietnēs galvenokārt nav strukturēta un nav pārskatāma, atsevišķos gadījumos dati ir novecojuši un nav atjaunoti, nav aktualizēta informācija pēc Administratīvi teritoriālās reformas, līdz ar to tā nesniedz pilnīgu priekšstatu par pašvaldībā esošajām nevalstiskajām organizācijām un līdzdalības iespējām.
Aptaujā visaktīvāk piedalījās iedzīvotāji no kultūras un izglītības nevalstiskajām organizācijām.
Vairums no aptaujātajiem – 60% – uzskata, ka viņu pārstāvētajām nevalstiskajām organizācijām ir nelielas iespējas ietekmēt lēmumu pieņemšanu.
Vispopulārākās līdzdalības iespējas formas pašvaldību līmenī ir tikšanās ar lēmumu pieņēmējiem, publiskās apspriešanas, pašvaldību darba grupas un pašvaldību konsultatīvās padomes un komisijas.
Pēc aptaujas dalībnieku domām, sabiedrības līdzdalības aktivitātes ir mazefektīvas vai neefektīvas pašvaldību līmeņa lēmumu ietekmēšanā, jo publiskās apspriešanas, parakstu vākšanas prasa lielus resursus.
Nav pārliecības, ka pašvaldība varētu ņemt vērā kādu no nevalstisko organizāciju ierosinājumiem.
Parakstu vākšanas iniciatīvas, petīcijas vai mītiņi drīzāk ir “protesta” formas.
Atklātas vēstules reti tiek uztvertas nopietni, ja tām nav spēcīgas argumentācijas.
Parakstu vākšanā kādai iniciatīvai ir nepieciešams tāds parakstu skaits, kas ir līdzvērtīgs visa novada iedzīvotāju skaitam (ko nodrošināt ir sarežģīti).
Lai uzlabotu nevalstisko organizāciju iesaisti lēmumu pieņemšanā, pašvaldībām, pēc aptaujas dalībnieku domām, būtu jāaicina nevalstiskās organizācijas uz sadarbību; jāīsteno kopīga sadarbība, kopprojekts kādu funkciju (piemēram, sociālajā jomā) deleģēšanai un jāiesaista pašvaldībā rīkotajos pasākumos vismaz kā brīvprātīgo dalībspēku.
Pašvaldības nolikumā jāparedz nevalstisko organizāciju līdzdalība pašvaldības darbā un jāatbalsta Pašvaldību likuma norma par Iedzīvotāju padomju izveidi.
Jāuzrunā, jāieinteresē, jārīko tikšanās ar nevalstiskajām organizācijām.
Pašvaldībām nepieciešama apkopota informācija par esošajām nevalstiskajām organizācijām attiecīgajā teritorijā un jāorganizē atsevišķi projektu konkursi nevalstiskajām organizācijām.
Lai uzlabotu nevalstisko organizāciju līdzdalību lēmumu pieņemšanas procesā, pašām organizācijām jākļūst aktīvākām, jāpiesaista aktīvi biedri, jāsaredz veidi, kā var sadarboties ar pašvaldībām, lai sadarbības mērķis būtu nozīmīgs abām pusēm.
Jābūt pieejamiem sadarbībai un kontaktiem un jāveicina sadarbība un kooperācija starp nevalstiskajām organizācijām.
Jāorganizē apmācības un jāizglīto nevalstisko organizāciju biedri un iedzīvotāji.
Jāmeklē līderi, kas var pārstāvēt sabiedrības intereses un jāiesaista lielāks biedru skaits, jānodrošina uzstājīga un neatlaidīga sekošana lēmuma virzībai.
Sabiedrības līdzdalība parasti paaugstinās, kad sniegtie viedokļi un priekšlikumi tiek ņemti vērā. Pozitīvās jeb rezultatīvās pieredzes popularizēšana sniegtu iedvesmu un motivāciju aktīvāk rīkoties.
Lai veicinātu sabiedrības līdzdalības iespējas, ir jārada izpratne par to jau skolas laikā. Iespējams, varētu veidot apmācību programmu par iesaistīšanos brīvprātīgajā darbā un nevalstiskajās organizācijās.
Nevalstiskajām organizācijām pašām ir jābūt aktīvākām un neatlaidīgākām, ar pašu iniciatīvām un pārliecību, ka nevalstiskās organizācijas var un spēj ietekmēt lēmumu pieņemšanas procesus.
Projektu finansiāli atbalsta Norvēģija, Islande un Lihtenšteina. Eiropas Ekonomikas zonas un Norvēģijas granta apjoms ir 99 267,78 eiro. Projekta “Klausies. Saproti. Rīkojies!” mērķis ir sekmēt pilsonisko aktivitāti un sabiedrības līdzdalību demokrātijas procesos, rosinot klausīties, izprast un rīkoties savas kopienas un valsts labā. Latvijā šo finansējumu administrē Aktīvo iedzīvotāju fonds. Aktīvo iedzīvotāju fonds ir Eiropas Ekonomikas zonas un Norvēģijas finanšu instrumentu programma, kas Latvijā tiek īstenota no 2020. līdz 2024. gadam ar mērķi stiprināt pilsonisko sabiedrību un iedzīvotāju līdzdalību un vairot mazaizsargāto iedzīvotāju grupu spējas.
